Trūkst

Tā. Ar ko lai sāk. Sākšu ar sākumu. Šovakar biju aizbraucis uz pilsētu. Atkal pa seniem laikiem biju uz kora mēģinājumu. Neskatoties uz to, ka neizdevās satikt daudz veco, labi pazīstamo kora dalībnieku, bija baigi forši. Varēja gan just, ka kādu laiku nav dziedāts. Bet dziedāšanas starplaikos sapratu, ka priekš manis koris ir tā vieta, uz kuru es aizeju atpūsties, izvēdināt galvu un forši padziedāt. Pēc mēģinājuma vienmēr ir tāda forša sajūta. Mājupceļā nevar pārstāt dungot vai citos gadījumos skaļi dziedāt dziesmas, kuras dziedātas mēģinājumā. Un galva tiešām atbrīvojas no ikdienas raizēm. Arī cilvēki tur ir forši. Vairāk gan tas attiecas uz vecajiem, jo jaunos tik labi nepazīstu. Nu nekas, cerams, ka ceturtdien satikšu vairāk pazīstamu seju. Ak jā, nolēmu atsākt iespēju robežās regulāri apmeklēt kori.
Tālāk mans vakara ceļojums veda pie brāļa. Staigājot pa Rīgas centru un gaidot trolejbusu, izbaudīju vakara atmosfēru. Man vispār patīk vakari un naktis daļēji tāpēc, ka tad labāk domājās. Bet arī citādāk, tas ir tāds foršs laiks. Nu jā, vien vārd sakot, man patika Rīga vakarā. Bija interesanti pavērot steidzīgos cilvēkus, kuri skrien pa savām darīšanām.
Satiku bračku un Līgu. Mani apšņikāja, sarunājām rīt palidināties ar deltaplāniem.

Atpakaļceļā domāju par panākumiem. Kas tie tādi ir? Katram savi acīmredzot. Esmu cilvēks, kuram visur un vienmēr jābūt pirmajam, labākajam, utt. Vismaz cenšos tāds būt. Bieži nesanāk. Sīkumus nepārdzīvoju, bet dažās dzīves sfērās pārdzīvoju. Ir dažas lietas, kurās man veicas vai arī esmu tajās spēcīgs. Piemēram draugi, ir man daži ļoti tuvi draugi, gana liels bariņš ar labiem draugiem un armija ar labiem paziņām. Tai pat laikā pietrūkst viens cilvēks. Iespējams, ka pietrūkst nav īstais vārds. Varbūt jāsaka trūkst. Trūkst viens cilvēks bez kura dzīve nav pilnīga. Bet es gribu, lai tā būtu pilnīga. Gribu, lai netrūktu un būtu. Acīmredzot tā ir lieta, kas man īsti nepadodas. Bet es nepieņemšu iepriekšējo teikumu kā faktu. Esmu cilvēks, kurš tic. Es darīšu un ticēšu.

gusC - Vibrations of demolition <= lieliska dziesma, bet to iegūt savā īpašumā var gandrīz vai tikai pie manis.

Arlabunakti! Jānoskatās vēl kāda Scrubs sērija pirms pienāk rīts.

Skatoties uz citiem no malas

Skatoties uz citiem, var ievērot daudzas interesantas lietas, var no viņiem mācīties, var brīnīties par tiem. Skatoties uz citiem, liekas, ka viņiem dzīve ir tik ļoti daudz vienkāršāka, un atsevišķos gadījumos izskatās, ka viņiem problēmu nav vispār. Tas protams tikai "pirmajā tuvinājumā". Interesanti vai arī mana dzīve no malas pirmajā tuvinājumā izskatās vienkārša? Katrā ziņā es šo vienkāršību neredzu. Bet kas tad esmu es? Tikai kārtējais "kāds", kurš mēdz skatīties uz citiem no malas..

Rudenī par rudeni

Mans šodienas sasniegums - esmu secinājis, ka man ļoti patīk lietus.

Jau nedēļas nogalē, apbraukājot Latvijas dzeltenzaļsarkanās āres, iecēlu rudeni par skaistāko gadalaiku. Tagad varu pateikt, ka tā krāsainība nav vienīgais bonuss. Otrs lielais rudens pluss ir lietus. Iespējams, ka 22 gadi ir pārāk ilgs laiks, lai saprastu, ka Tev kaut kas patīk, bet no otras puses ticu, ka ir daudz cilvēku, kuri to arī 22 gadu laikā nesaprot. Un pat, ja es tāds esmu vienīgais visā pasaulē, man vienalga ir prieks! Citiem tas varētu likties bišķi crazy, bet man ļoti patīk vēlā lietainā vakarā izslēgt istabā gaismu, nolikt pie loga krēslu, apsēsties tajā pret nedaudz pavērtu logu, nolikt kājas uz palodzes, un klausīties un skatīties kā līst. Pavisam savādākas sajūtas māc, kad Tu stipra lietus laikā ilgstoši vai ne tik ilgstoši atrodies ārā, bet ko nu par to.

Ir vēl milzum daudz lietu, kas man dzīvē patīk. Interesanti, ko darīt ar lietām, kas Tev patiešām ļoti patīk un kuras gribētos tikai sev, bet tai pat laikā apzinies, ka šo patiku ir radījuši nepareizie iemesli. Zinu, ka manā gadījumā nekas nemainīsies. Nu vismaz tuvākajā laikā ne, bet mans gadījums arī nav tas smagākais :)

Mantkārība

Ļoti slikta īpašība. Tai patiesībā nekad nav miera. Labi, ka mani tā pārņem pavisam reti (tfu, tfu, tfu). Bet nu ir brīdis, kad laiku pa laikam to nedaudz sajūtu. Man ir jānosaka savu tulkojumu cena. Slikti ir arī pārāk zemu novērtēt savu darbu, taču, ja paprasīšu par daudz, varu saņemt atteikumu. Ja tomēr uzņēmums piekrīt cenai, kas mani ļoti apmierina, tad iekšā vienalga kaut kas rada domas, ka varēju taču paprasīt vēl nedaudz vairāk. Tas ir slikti. Labāk vienkārši tik tam mirklim pāri un atgriezties pie darba - strādā un saņem, ko esi nopelnījis, dzīvo un ... saņem, ko esi pelnījis. Tas darbojas visur!

Cēloņi un sekas

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar cēloņu un seku meklēšanu. Šajā nedēļas nogalē piedzīvoju divus atgadījumus/atklāsmes. Pirmais bija iespēja paskatīties uz sevi no malas. Vismaz tā es izpratu konkrēto dzīves situāciju. Vēl gan neesmu sapratis vai man no tās ir jāmācās vēl kas vairāk. Ja tā padomā, tad būtu loģiski, ja šādai iespējai pamatā būtu kāds iemesls vai dzīves mācība. Ar to es vēl tikšu skaidrībā.

Otrā lieta ir pirmais kļūdas konstatācijas gadījums. Šajā cēloņu un seku meklēšanas procesā esmu pieļāvis kļūdu savos pieņēmumos. It kā biju atstājis sev divus variantus A vai B, bet tagad rādās, ka pareizā atbilde ir mainīgais C. Lai nu tā būtu!

Kopumā šai nedēļas nogalei varētu piedēvēt divas īpašības - 1) diezgan lielā mērā laika izšķiešana (ja neņem vērā augstāk minētās atklāsmes), 2) smieklīga. Kā gan Tu cilvēks vari nesmieties, ja Tev apkārt ir vairāki džeki ar ģeometriskajā progresijā konstanti augošu intelekta līmeni un meitenes, kuras verbālajā komunikācijā izmanto tādas skaņas kā: "Iu, iu, iu!"

Visbeidzot pēdējā informācija ir tāda, ka grupas A-ha solists Mortens Harkets acīmredzot ir atdalījies no grupas (tā kā es cītīgi nesekoju līdzi mūzikas jaunumiem, tad pieļauju iespēju, ka šīs nav tās svaigākās ziņas) un jau radījis pāris man ļoti tīkamas dziesmas.

Morten Harket - Spanish steps
Morten Harket - Stay (video neatradu)

Arlabunakti!

P.S. Tomēr jāpalabo pašam sevi. Nekur Mortens Harkets nav atdalījies. Abas šīs dziesmas ir no viņa 1995. gada solo albuma "Wild seed".

Mērfija likums

Pēdējā laikā Mērfijs manā dzīvē rada pozitīvus pavērsienus. Lai cik smieklīgi tas arī neizklausītos, es pēdējā laikā esmu ievērojis, ka sulas paku vai limonāžu pudeļu saturs izbeidzās tieši tajā brīdī, kad es esmu pielējis krūzīti pilnu. Normāli gan būtu tā, ka tad kad vajadzētu padzerties/dzert šajās pakās būtu palicis pavisam maz. Un šodien Mērfijs izstrādāja vēl vienu triku. Jau kādu nedēļu man nebija bijis tulkojamo tekstu, lai gan skaitās, ka strādāju divos uzņēmumos. Taču šodien ar desmit minūšu intervālu saņēmu pa tulkojumam no katra uzņēmuma! Yipppiii, man atkal ir darbs, un ir tāds teiciens, ka "Ja Tev ir darbs, tad ļoti iespējams, ka agri vai vēlu būs arī alga"! Tas patiešām priecē.

-

Reizēm es bezmērķīgi skatos apkārt,
Skatos, jo vēlos ieraudzīt,
Un gaidu,
Gaidu, jo vēlos sagaidīt.

Par iešanu un nākšanu

Šodien biju iegājis parunāties pie kādas ļoti labas draudzenes. Bija patīkami redzēt prieku viņas acīs, kad es ienācu. Sen nebijām tā ilgāk parunājušies aci pret aci, un arī šoreiz tas bija tik pat forši kā agrāk. Situācija laikam bija kaut kas pretējs teicienam: "Labāk redzu Tevi ejam nevis nākam!" Šī tikšanās bija tāda kā win-win situation - pozitīvas emocijas abiem. Lai gan smaidīja viņa arī brīdī, kad devos prom, gribu ticēt, ka tas bija prieks par apmeklējumu nevis manu aiziešanu :)

Nespēju izdomāt kā (vismaz daļēji) tik vaļā no sava slinkuma. Vienas (vienīgās?) zāles, kas manā gadījumā darbojās ir strauja dedlainu tuvošanās. Kaut kādā apbrīnojamā veidā mans prāts darbu prot saplānot tā, lai es to pabeigtu pāris minūtes pirms beigu termiņa. Varbūt jāpacenšās uzstādīt mērķus, jo zinu, ka arī tiem ir liels spēks. Taču tad parādās jauna problēma(/dzīves sīkums) - kā lai saņemās uzstādīt kādu mērķi? ;)

Kļūdas

"Kļūdas ir ikdienišķas mūsu (dzīves) ceļojuma sastāvdaļas, par kurām iepriekš neko nezinām."

Ir kādi pāris cilvēki, kuri man reiz dedzīgi oponēja, kad stāstīju tiem savus uzskatus par to, ka "mūsu liktenis jau zvaigznēs ierakstīts". Kopš tās sarunas ir pagājis gads vai varbūt pat divi, un arī manas domas ir pāris reizes mainījušās. Tomēr daļēji esmu atgriezies pie tā paša viedokļa. Toreiz gan es gaudos par to, ka likteni mainīt nav mūsu spēkos, taču tagad domāju, ka, lai gan galvenās vadlīnijas ir kaut kur pierakstītas, mēs varam mainīt savu likteni un mums pat kāds tur augšā palīdz izvēlēties pareizo ceļu, pa kuru iet.
Augstāk esošā frāze man ienāca prātā nesenā vasaras ceļojuma laikā. Un tajā brīdī sevī sajutu tādu vieglumu, jo zināju, ka viss ir noticis tieši tā kā tam jānotiek!

Jauns sākums

Šeit es rakstīšu par šodienu. No sākuma tas varbūt notiks biežāk, vēlāk retāk. Citrreiz tie varbūt būs tikai 2 teikumi, bet arī tik garas domas reizēm vajag pierakstīt. Centīšos vairāk rakstīt par dzīvi un nedaudz mazāk filosofēt. Nezinu vai izdosies. Redzēsim.


P.S. Šis nav pirmais emuārs. Taču ceru, ka šis būs labāks par iepriekšējo. Ja ne labāks, tad savādāks.