Atskaite

Ir piektdiena, 22. februāris. Rīt man atkal būs lekcijas, bet kas ir noticis aizvadītajās 15 "klusajās" dienās kopš iepriekšējā ieraksta. Nokārtoju braukšanas tiesības, slimoju un pāris dienas arī padzīvoju slimnīcā. Bija arī kaut kāds radošais tukšums, jo prātā nenāca neviena doma, kuru gribētos šeit pierakstīt. Radās jau aizdomas, ka tik nav pienācis gals šim emuāram, bet nē, nebija. Šovakar man atkal sagribējās šeit kaut ko ierakstīt. Nav svarīgi ko. Svarīga ir apziņa, ka tepat līdzās vien esmu un būšu arī rīt.

Aizbēgt - kāpēc?

Labs jautājums. Nezinu kāpēc, bet gribas. Nav it ne no kā jāslēpjas. Nav nekas jāaizmirst (nu vai gandrīz nekas). Ir jāaizbēg. Iespējams, ka atkal ir uznācis tāds nemanāms, bet plašs un ietekmīgs apnikums. Īpaši tādu neizjūtu, bet iespējams, ka pie vainas ir tieši tas.
Pamainīt apkārt esošo vidi. Radīt jaunas problēmas un oriģinālus risinājumus, sasniegt jaunas virsotnes un uzstādīt jaunus mērķus. Acīmredzot tas ir tas, ko gribas.

Del Amitri - Driving with the brakes on

Atrasta filmā "Two tickets to paradise", nedaudz atsauc atmiņā vidusskolas laikus, jo, šķiet, populāra tā kļuva kaut kad ap to laiku.

Dziesmas pirmās rindas:

"Driving through the long night
Trying to figure who's right and who's wrong .. "

Liekas, ka tieši šādas arī varētu būt mana dzīves stāsta pirmās rindas.

Talants, sapnis un "Step up"

Esmu atklājis vēl divas lietas, kuras, manuprāt, šai dzīvē ir nenovērtējamas un nepārvērtējamas - talants un sapnis. Nereti tās ir ļoti cieši saistītas, bet protams var pastāvēt arī atsevišķi. Talants ir talants un tur nav ko daudz piebilst, bet ar sapni šai gadījumā tiek domāta milzīga vēlme kaut ko sasniegt (katram šī sapņa mērķis ir savs), cīnīšanās par to un strādāšana, lai to piepildītu. Šķiet, ka mans talants ir sapņošana. Liekas, ka gribētos tādu sapni ... aizraušanos, kurai varētu veltīt visu savu laiku un spēkus. Tai ir jābūt labai sajūtai, kad dari to, kas Tev sagādā vislielāko prieku.

Es te rakstu tā it kā kāds cits būtu atbildīgs par to, ka man nav šāda sapņa. Paša vaina jau tā vien būs. Lielais vairums no mums ieskatoties sevī varētu atrast kādu lietu, kura viņam sagādā prieku. Arī es to varu. Man tā ir mūzika. Godīgi sakot, tādas sirdslietas, kuras manā prātā atbilstu šī sapņa mērķim, varētu būt meklējamas tikai mākslā, un, precīzāk, tās būtu dejošana un dziedāšana/mūzikas instrumenta spēlēšana. Ticu un zinu, ka ja kāda no šīm lietām ir sirdslieta, tad tā Tev kļūst par vēl vienu, pavisam savādāku pasauli. Nu ja, kā jau teicu man šādu prieku sagādā mūzika, taču trūkst talanta un atgūt iekavēto ar lielu darbu ir jau par vēlu. Nekas tā man joprojām paliek sirdslieta, un lielu prieku sagādā arī palikdama šajā statusā.

Šīs pārdomas manī izraisīja filma "Step up" (2006) . Man patika, došu 7 balles.

Ir pienācis laiks sevi apsveikt arī nelielā jubilejā, jo ar šo ierakstu emuārs "Šodienas stāsti" ir sasniedzis pussimta robežu. Pašam prieks, ka neesmu pametis šo padarīšanu un ka nav bijis nepieciešamības sevi piespiest - laiku pa laikam ir kāda doma, kuru vajag laist pasaulē. Tagad man ir kur to darīt, un arī domas neiet zudumā.

P.S. Būs jāmēģina uzrakstīt vismaz vienu grāmatu, īstu un publicējamu. Rīt to ierakstīšu darāmo darbu sarakstā.

Minimālisma stilā ieturēta depresija

Neliete pa sētas durvīm ir iezagusies manī. Nekas traks jau nav noticis, tomēr pēc kārtējās esošās situācijas novērtēšanas un baiļu par ātri skrienošo laiku apzināšanas prātā atgriežas domas par joprojām dzīvē iztrūkstošajām lietām un cilvēkiem. Ir jāsaņemas vai vienkārši jāsagaida rīts, tomēr arī neviens no šiem variantiem neko radikāli neizmainīs. Tik ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies uz pareizo pusi, bet pagaidām nekā. Jāgaida ir, jo neko citu lietas labā pagaidām darīt nevaru - ceļš ir jāredz, lai varētu pa to iet.

Stress..

... nelielās devās ir motivējošs. Man patīk, jo ar tā palīdzību uz laiku varu izārstēt savu slinkumu.

Vai proti lidot?

Interesanti - vakar atkārtoti noskatoties Sigur Ros dziesmas Glosoli video klipu



atcerējos, ka iepriekšējā naktī savā sapnī biju pratis lido. Pagaidām vēl lidoju zemu (kāda metra augstumā virs zemes), taču es to pratu! Liekas, ka šajā sapnī mēģināju arī citiem to iemācīt. Interesants sapnis, un ja sapņiem tiešām ir saistība ar realitāti, tad tas kļūst vēl jo interesantāks.