svētdiena, 2009. gada 18. janvāris

Kā Tu jūties?

Jūtu divas lietas - dusmas un skumjas. Dusmas daļēji uz sevi un daļēji pret likteņa netaisnību (manas dzīves ietvaros), un skumjas, kas mani vēl ilgāku laiku iekšā durstīs. Visbeidzot tagad laikam jāsaka triviālais teiciens - tāda ir dzīve! Sasodīti žēl, ka tā..

I may not have the softest touch
I may not say the words as such
And though I may not look like much
I'm yours.

/The Script - I'm yours/

1 komentārs:

Anonīms teica...

Nejauši atradu Tavu blogu. Man patika. Kaut kur Tu man atgādināji mani, kaut kur doktoru Glasu. Vai esi lasījis (grāmata uzrakstīta 1905. gadā, bet nekas šajā pasaulē nav jauns)? Ja nē, tad iesaku. Es domāju - Tev patiks.
Grāmata gan izdota 1973. gadā, varbūt kaut kur atradīsi. Zviedru rakstnieks Jalmars Sederbergs. Ieskatam citāts, kas varētu piederēt arī Tev:
"Dzīve es tevi nesaprotu. Tomēr nesaku, ka tā ir tava vaina. Drīzāk man šķiet, ka esmu kropls dēls, nevis tu būtu necienīga māte.
...
Varbūt man nevajadzēja domāt tik daudz; varbūt labāk vajadzēja turpināt savas studijas. "Zinātne ir derīga tāpēc, ka tā neļauj cilvēkam domāt." To ir teicis kāds zinātnieks. Man arī vajadzēja labāk dzīvot - pilnvērtīgāku dzīvi, kā mēdz sacīt, vai arī dzīvot "uz velna paraušanu", kā arī mēdz sacīt. Man vajadzēja slēpot, spēlēt futbolu un dzīvot veselīgu un līksmu dzīvi ar sievietēm un draugiem. Man vajadzēja apprecēties un laist pasaulē bērnus: vajadzēja radīt sev pienākumu. Tie ir gan žņaugi, gan dzīves balsts. Varbūt esmu darījis muļķīgi, ka nemetos politikā un neuzstājos vēlēšanu sanāksmēs. Tēvzemei arī pret mums ir savas prasības. Ak jā, to es vēl varu pagūt ...
Pirmais bauslis: tev nebūs pārāk daudz saprast.
Bet tas, kas šo bausli sapratis,- tas jau ir sapratis pārāk daudz."