sestdiena, 2009. gada 14. marts

Par draudzību, dzīvi un pārsteigumu

Klausos ģeniālo "dziesmu" - Wear sunscreen. Vienmēr pēc ilgāka satikšanās laika (reizēm pat nevajag satikties) rodas liels gandarījums sajūtot, ka labi cilvēki vai īsti draugi nemaz nav mainījušies attiecībā pret Tevi. Sajust šīs draudzības spēku. Pašlaik es dzīvoju diezgan nelietderīgi. Nelietderīgi tērēju savu laiku. Vienīgas noderīgais, ko pašlaik daru ir sports. Nekas, vismaz man ir tas. Nekas, arī tāpēc, ka kaut kādā ziņā jūtu, ka es un mana dzīve attīstās. Es kaut kādā ziņā augu. Ak jā, tik pat patīkami ir sajust arī "draudzības pārsteigumu" - par to es saucu, iespējams, negaidīti spēcīgu uzticību vai draudzību, no cilvēka, kuru tik labi nepazīsti vai biji nedaudz piemirsis. Nupat to piedzīvoju. Es augu. Un joprojām skan Buz Luhrmann.

5 komentāri:

Anonīms teica...

paziistami ieraksti :)

Andris teica...

Pazīstami? :)

Anonīms teica...

aha :)
nu liidziigas domas, sajuutas, idejas.

Andris teica...

Skaidrs. Gribētos jau zināt, kam ir tās līdzīgās domas, bet katrā ziņā prieks, ka man ir domu radinieks :)

Anonīms teica...

jap, ir forši zināt, ka citiem ir pavisam līdzīgas pārdomas. Tas liek sajusties normālam un atmest domas par pataloģijām :)))