ceturtdiena, 2012. gada 23. augusts

Jauzaa!

Laikam vēl nekad esot nelielā vai lielākā virpuļu pasaulē man galva nav bijusi brīva no domām. Arī tagad tā nav un droši vien nekad arī nebūs, jo tas vienkārši ir tas ko es daru. Es domāju par visu un visiem. Tfu, nē, ne gluži par visiem, bet gan par visiem, kas to šā vai tā ir pelnījuši. Lielākoties tāpēc, ka man šie cilvēki man rūp.

Par ko tad šoreiz domas nedod mieru. Esmu novērojis, ka lielākoties rakstu, kad kaut kas nav labi. Prieks teikt, ka šoreiz ir citādāk. Kā ierasts, vārdi netiks minēti, bet domātie cilvēki gan jau sapratīs. Man ir vairāki draugi, kam dzīve nav tagad vai nav bijusi līdz šim viegla. Tagad vienu no tiem redzu laimīgu. Patiesi laimīgu. Lai kā arī līdz šim mums ir gājis visādi - esmu laimīgs par viņu. Es zinu pietiekami daudz, lai vēlētu tika vislaimīgāko dzīvi šim cilvēkam un tā vien šķiet, ka tā beidzot sāk piepildīties. Es zinu, ka Tu to esi pelnījusi.

Tas vēl nav viss. Divi man tuvi draugi ir kļuvuši vēl nedaudz laimīgāki. Lai arī viss ir tā kā tam bija jānotiek, tāpat ir forši. Man patīk manus draugus redzēt laimīgus.

Galu galā pasaulē ir nācis vēl viens Reševskis!!! Man jau dzīves piedzīvotos brīnumus citkārt ir grūti raksturot, bet bērni ir pilnīgs fenomens. Tik daudzās dažādās ziņās. Tā laime, kuru jutīšu piedzimstot savai atvasei, man šķiet būs pilnīgi neaprakstāma. Ik reiz, kad satieku savus mini radiniekus, es no viņiem mācos tik ļoti vērtīgās mācības.

Visbeidzot par sevi. Jūtu, ka dzīve lēnām sāk virzīties nākamajā līmenī. Lai arī citkārt nedaudz negribīgi, tomēr līdz šim visi iepriekšējie "līmeņi" ir sagaidīti un pārvarēti ar prieku un uzviju. Kā vienmēr, arī šoreiz skatos uz priekšu optimistiski un ceru, ka izdosies, jo citādāk taču nemaz nevar būt, vai ne?