sestdiena, 2009. gada 18. aprīlis

Sajūtu sprādziens


Sevī jūtu tik milzīgu potenciālu. Tik ārprātīgu vēlmi un varēšanu kādu mīlēt un padarīt tik laimīgu, cik vien tas iespējams. Dīvaini. Dzīvē šo visu kaut kas aiztur. Tā kā kaut kur vienīgā izeja būtu ar spundi aizbāzta. Nezinu vai varbūt man vienkārši neveicas ar cilvēkiem? Vai manī pašā kaut kas attur? Brīžam tāpēc jūku prātā. Uzvedos un jūtos dīvaini. Kaut kas te nav īsti riktīgi. Briest kaut kas ļoti labs. Sajūtu sprādziens.


Par prāta un gara skaidrību ... un par izvēlēm

Reizēm sajūtu skaudību par dažām lietām(tās, protams, nav mazsvarīgas, gluži otrādi), kas citiem sanāk labāk, vieglāk... vienkāršāk. Es to skaidroju kā skaudību, jo citu nosaukumu tam neredzu. Tomēr diezvai drīkstu vispār par kaut ko žēloties, jo man līdz šim dzīvē ir veicies vairāk nekā daudziem citiem, tāpēc grēks būtu sūdzēties. Vienkārši jādzīvo.
Vispār pēdējā laikā manī mīt tāda sajūtu buķete, ka nevar saprast pie kura gala lai ķeras, lai to atšķetinātu. Saprast kā jūtos. Saprast ko vēlos. Tas man ir jāizlemj.
As a matter of fact, I think I've received some help from my guardian up there. Šī palīdzība ir nākusi ar kādu blakusefektu, bet tas nekas. Kopumā labi, ka tā ir noticis. Jā, tagad sāku domāt, ka sen neesmu analizējis dzīvi. Neesmu paskatījies apkārt. Neesmu sajutis. Un varbūt pat palaidis garām. Tas laikam aiz mierīgas dzīves. Arī to mainīšu. Centīšos.

pirmdiena, 2009. gada 6. aprīlis

I felt..


Nupat noskatījos filmu Marley & me. Man kā suņu mīļotājam jāsaka, ka tas bija touching story to say the least. Tā nav izcila filma ar baigo māksliniecisko vērtību, bet atšķirībā no lielākās daļas pārējo pēdējā laikā redzēto filmu šī spēja noturēt manu uzmanību visu filmas laiku. Tā galu galā bija laba filma un tur bija Mārlijs!

I felt again..

sestdiena, 2009. gada 4. aprīlis

Mana Eiropas karte

Šodien Ievai uznāca iedvesma izveidot karti, atzīmējot vietas, kurās ir pabūts. Attiecīgā iedvesma piemeklēja arī mani. Mana karte pašlaik izskatās šādi:




Cenšoties atcerēties visas pilsētas no pirmā Eirotripa uznāca arī šaušalīgi spēcīga vēlme vēlreiz pabūt līdzīgā Eirotripā. Sažņaudzam īkšķus un let's hope for the best!

P.S. Kartē redzami arī mani vājie punkti, t.i. Z un D-Amerika, Āfrika, Āzija, Austrālija un abi poli. Izklausās paveicams darbiņš! :)

sestdiena, 2009. gada 28. marts

The right way

"... but in the end all you can do is be yourself and hope it works out."

/J.D. "Scrubs"/

sestdiena, 2009. gada 14. marts

Par draudzību, dzīvi un pārsteigumu

Klausos ģeniālo "dziesmu" - Wear sunscreen. Vienmēr pēc ilgāka satikšanās laika (reizēm pat nevajag satikties) rodas liels gandarījums sajūtot, ka labi cilvēki vai īsti draugi nemaz nav mainījušies attiecībā pret Tevi. Sajust šīs draudzības spēku. Pašlaik es dzīvoju diezgan nelietderīgi. Nelietderīgi tērēju savu laiku. Vienīgas noderīgais, ko pašlaik daru ir sports. Nekas, vismaz man ir tas. Nekas, arī tāpēc, ka kaut kādā ziņā jūtu, ka es un mana dzīve attīstās. Es kaut kādā ziņā augu. Ak jā, tik pat patīkami ir sajust arī "draudzības pārsteigumu" - par to es saucu, iespējams, negaidīti spēcīgu uzticību vai draudzību, no cilvēka, kuru tik labi nepazīsti vai biji nedaudz piemirsis. Nupat to piedzīvoju. Es augu. Un joprojām skan Buz Luhrmann.

sestdiena, 2009. gada 7. marts

Today

I missed the working hours of the gym. And I took it as a good thing.