piektdiena, 2008. gada 4. aprīlis

Absolūts vakars

Nevar saprast, ko lai pieraksta no visām tām 100 000 domām, kas traucas man caur prātu. Pa vienu galu iekšā, un tik pat ātri arī ārā. Laikam jau vienkārši vajag sakārtot domas. Vienkārši? Nu labi, es atvainojos - šis vārds ir jāņem no tā teikuma ārā. Laikam jau vajag sakārtot domas.

Nu jā, jā bija gana interesants šis vakars. Nenoliedzu, ka reizēm es dramatizēju notikumu nozīmi/apmērus. Varbūt arī šoreiz, bet varbūt nē. Ir tāda dīvaina sajūta - manī sēž viena dusma tikai dusmoties ne uz vienu negribas. Un nevajag ar. Domāju, ka visticamākais šo dusmu aizmirsīšu un mēs visi dzīvosim tālāk. Lai skan Metallica - Nothing else matters .

Par dzīves vienkāršību. Pirmkārt, es negribu, lai tas ko rakstīšu izklausītos pēc sūdzības, jo tāda tā noteikti nebūs. Gribu teikt, ka redzu veidu kā dzīve varētu būt tik ļoti daudz vienkāršāka. Liekas, ka viss ir nevajadzīgi sarežģīts. Jāatzīst, ka šim faktam ir arī labs attaisnojums - ja dzīve būtu tik vienkārša, cik tā spēj būt, tad dzīvot būtu diezgan garlaicīgi. Tātad viss ir kārtībā.

Nu traki vien vārd sakot. Traki.

Nav komentāru: