Tātad par rudeni. Brauciens daļēji izdevās. Uz Siguldu gan nebiju/-ām, bet rudens tripā devāmies uz Tērveti un Spokaiņiem. Paālējāmies, izstaigājāmies, apmaldījāmies. Viss kā nākas.
Šodien kārtējā diezgan nelietderīgi izšķiestā diena. Rīt būs labāk. Tagad laiku pa laikam mēdzu iedomāties par iespējamo pavasara scenāriju. Būtu forši, ja viss izdotos.
Es izšķiežu savu dzīvi - par to man ļoti žēl. Liekas, ka man ir nepieciešams kāds cilvēks, kas to pamainītu. Kas pamainītu mani. Nevis tāpēc, ka es to nespētu, bet tāpēc, ka tā nav paredzēts. Sasodīts, nē, visticamākais, ka tas ir tikai kārtējais attaisnojums, kas dzimis manā galvā. Mans dzīvesstils ir kaut kas pārāk liels, lai es pats to spētu mainīt. Trūkst motivācijas. Lūk, tā ir problēmas būtība - motivācijas trūkums. Bezdarbība (manā gadījumā daļēji relatīva) notrulina dzīvi, zūd motivācija, viss paliek aizvien pelēkāks.
Es pārāk bieži padodos. Lai tiktu uz priekšu ir jāuzkāpj arī uz mazākajiem pakāpieniem. Skaidrs. Nupat šis tas palika skaidrs. Ir jāsāk teikt "Jā". Viens neliels solis uz priekšu ir atrasts, atliek meklēt nākošo!
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru