Viena diena.

Jūtu, ka aizvadītā diena nav bijusi pilnīga. Kaut kas tajā trūka. Droši vien, ka zinu, kas trūka. Pie cilvēkiem pierod pārsteidzošā ātrumā.

Kas zin pateikt - kas ir pareizi un kas nē? Kurš var man izskaidrot, kas ir labi un kas nē? Pavasaris jauc galvu. Jāatgriežas pie bakalaura un prāta.

Atminējos vienu labu atziņu.

"Sometimes when you get what you want, you end up missing what you left behind."
/Scrubs - J.D. also called John Dorian/

Teiciens gan neatbilst tam, kas pašlaik notiek manā dzīvē, un tomēr labs ir un paliek labs.

Punkts

Traki. Nevaru noformulēt to, ko gribu pateikt. Nevaru izdomāt vai vispār kaut ko gribu pateikt. Vienkārši ir traki.

Šķautne

Brīdī, kad līdz bakalaura darba nodošanai ir palikusi 41 diena, es kārtējo reizi esmu nogulējis rīta skriešanu, bet fonā The Beatles dzied par vakardienu, es cenšos aprast ar jaunu savas personības /sirds/rakstura šķautni. Tā daudz ko izskaidro. Izskaidro daudzus pagātnes notikumus, kad es vēl sevi tik labi nepazinu. Pašam šis fakts šķiet ļoti interesants, jo acīmredzot jau diezgan sen esmu neapzināti mēģinājis sevi pasargāt. No kā? No citiem. Varbūt tas ir labi, bet varbūt nē (kā jau ierasts, esmu tik nenoteikts/neizlēmīgs, cik vien iespējams). Katram dzīvē ir jāaplaužas noteiktu reižu skaitu, iespējams, tāpēc tas ir slikti.

Ir palikusi 41 diena.

Par to, kas reizēm šķiet.

Reizēm šķiet, ka, lai kuru variantu arī Tu neizvēlētos, kādā brīdī Tu lielākā vai mazākā mērā savu izvēli nožēlosi. Vēl diezgan bieži mēdz šķist, ka kaut kas ir nokavēts, vai gluži vienkārši ir pagājis pārāk daudz laika.

Absolūts vakars

Nevar saprast, ko lai pieraksta no visām tām 100 000 domām, kas traucas man caur prātu. Pa vienu galu iekšā, un tik pat ātri arī ārā. Laikam jau vienkārši vajag sakārtot domas. Vienkārši? Nu labi, es atvainojos - šis vārds ir jāņem no tā teikuma ārā. Laikam jau vajag sakārtot domas.

Nu jā, jā bija gana interesants šis vakars. Nenoliedzu, ka reizēm es dramatizēju notikumu nozīmi/apmērus. Varbūt arī šoreiz, bet varbūt nē. Ir tāda dīvaina sajūta - manī sēž viena dusma tikai dusmoties ne uz vienu negribas. Un nevajag ar. Domāju, ka visticamākais šo dusmu aizmirsīšu un mēs visi dzīvosim tālāk. Lai skan Metallica - Nothing else matters .

Par dzīves vienkāršību. Pirmkārt, es negribu, lai tas ko rakstīšu izklausītos pēc sūdzības, jo tāda tā noteikti nebūs. Gribu teikt, ka redzu veidu kā dzīve varētu būt tik ļoti daudz vienkāršāka. Liekas, ka viss ir nevajadzīgi sarežģīts. Jāatzīst, ka šim faktam ir arī labs attaisnojums - ja dzīve būtu tik vienkārša, cik tā spēj būt, tad dzīvot būtu diezgan garlaicīgi. Tātad viss ir kārtībā.

Nu traki vien vārd sakot. Traki.

Bez nosaukuma

Jā, taisnība. Diezgan bieži mums apkārt esošie cilvēki nosaka dažādus mūsu mijiedarbības aspektus, piem., kā uzrunāt otru cilvēku un kā pret viņu attiekties. Taču pavisam noteikti tas tā nav vienmēr. Tu vari izlikties, ka neko nespēj ietekmēt un ierauties stūrī. Dari kā zini, bet es zinu, ka ietekmēt var un vajag. Pēdējais laiks sākt vadīt savu dzīvi nevis ļauties plūsmai. Pietiks!