ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāris

Talants, sapnis un "Step up"


Esmu atklājis vēl divas lietas, kuras, manuprāt, šai dzīvē ir nenovērtējamas un nepārvērtējamas - talants un sapnis. Nereti tās ir ļoti cieši saistītas, bet protams var pastāvēt arī atsevišķi. Talants ir talants un tur nav ko daudz piebilst, bet ar sapni šai gadījumā tiek domāta milzīga vēlme kaut ko sasniegt (katram šī sapņa mērķis ir savs), cīnīšanās par to un strādāšana, lai to piepildītu. Šķiet, ka mans talants ir sapņošana. Liekas, ka gribētos tādu sapni ... aizraušanos, kurai varētu veltīt visu savu laiku un spēkus. Tai ir jābūt labai sajūtai, kad dari to, kas Tev sagādā vislielāko prieku.

Es te rakstu tā it kā kāds cits būtu atbildīgs par to, ka man nav šāda sapņa. Paša vaina jau tā vien būs. Lielais vairums no mums ieskatoties sevī varētu atrast kādu lietu, kura viņam sagādā prieku. Arī es to varu. Man tā ir mūzika. Godīgi sakot, tādas sirdslietas, kuras manā prātā atbilstu šī sapņa mērķim, varētu būt meklējamas tikai mākslā, un, precīzāk, tās būtu dejošana un dziedāšana/mūzikas instrumenta spēlēšana. Ticu un zinu, ka ja kāda no šīm lietām ir sirdslieta, tad tā Tev kļūst par vēl vienu, pavisam savādāku pasauli. Nu ja, kā jau teicu man šādu prieku sagādā mūzika, taču trūkst talanta un atgūt iekavēto ar lielu darbu ir jau par vēlu. Nekas tā man joprojām paliek sirdslieta, un lielu prieku sagādā arī palikdama šajā statusā.

Šīs pārdomas manī izraisīja filma "Step up" (2006) . Man patika, došu 7 balles.

Ir pienācis laiks sevi apsveikt arī nelielā jubilejā, jo ar šo ierakstu emuārs "Šodienas stāsti" ir sasniedzis pussimta robežu. Pašam prieks, ka neesmu pametis šo padarīšanu un ka nav bijis nepieciešamības sevi piespiest - laiku pa laikam ir kāda doma, kuru vajag laist pasaulē. Tagad man ir kur to darīt, un arī domas neiet zudumā.

P.S. Būs jāmēģina uzrakstīt vismaz vienu grāmatu, īstu un publicējamu. Rīt to ierakstīšu darāmo darbu sarakstā.

trešdiena, 2008. gada 30. janvāris

Minimālisma stilā ieturēta depresija

Neliete pa sētas durvīm ir iezagusies manī. Nekas traks jau nav noticis, tomēr pēc kārtējās esošās situācijas novērtēšanas un baiļu par ātri skrienošo laiku apzināšanas prātā atgriežas domas par joprojām dzīvē iztrūkstošajām lietām un cilvēkiem. Ir jāsaņemas vai vienkārši jāsagaida rīts, tomēr arī neviens no šiem variantiem neko radikāli neizmainīs. Tik ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies uz pareizo pusi, bet pagaidām nekā. Jāgaida ir, jo neko citu lietas labā pagaidām darīt nevaru - ceļš ir jāredz, lai varētu pa to iet.

pirmdiena, 2008. gada 28. janvāris

Stress..

... nelielās devās ir motivējošs. Man patīk, jo ar tā palīdzību uz laiku varu izārstēt savu slinkumu.

piektdiena, 2008. gada 25. janvāris

Vai proti lidot?

Interesanti - vakar atkārtoti noskatoties Sigur Ros dziesmas Glosoli video klipu



atcerējos, ka iepriekšējā naktī savā sapnī biju pratis lido. Pagaidām vēl lidoju zemu (kāda metra augstumā virs zemes), taču es to pratu! Liekas, ka šajā sapnī mēģināju arī citiem to iemācīt. Interesants sapnis, un ja sapņiem tiešām ir saistība ar realitāti, tad tas kļūst vēl jo interesantāks.

ceturtdiena, 2008. gada 17. janvāris

Kad dzīve ir izprasta..

Gadās tādi mirkļi, kad pašam šķiet - jā, man ir izdevies saprast dzīvi no viena gala līdz otram. Caur un caur. Protams, ka visticamākais, ka tā nav (lai gan iekšā šīs šaubas nejūt), jo dzīve ir liela, sarežģīta, visaptveroša un pārsteigumu pilna. Iespējams, ka šī iekšējā kņudēšana nozīmē to, ka ir izprasta tā dzīves daļa(lietas un nelietas, sajūtas un cilvēki), kas man šajā pasaulē rūp visvairāk. Tas jau ir ticamāk.
Lai vai kā arī nebūtu, šai sajūtai nav nekā kopīga ar pārākumu, viszinību utml. Tu vienkārši esi apzinājis lietas, kuras vajadzētu paveikt/piepildīt, lai būtu laimīgs(vēl laimīgāks), bet tai pat laikā saproti, ka nav nekā tāda, ko Tu varētu darīt, lai šīs lietas tiešām piepildītu. Ne vienmēr, bet lielākoties.

trešdiena, 2008. gada 16. janvāris

Par mani

Man patīk, ja visu ko kāds cilvēks dara viņš dara no sirds. Ja zini, ka to nespēsi (motivācijas, intereses trūkuma vai citu iemeslu dēļ), tad labāk nemaz nesāc.

sestdiena, 2008. gada 12. janvāris

Adata


Tā nu šovakar esmu atgriezies no sava kultūras vakara, t.i. biju uz teātra izrādi "Adata" Latvijas Nacionālajā teātrī. Uzreiz jāsaka, ka šo izrādi vēlējos redzēt, jo tika solīts, ka šajā muzikālajā drāmā dziedās arī Zane Dombrovska. Īsi pirms izrādes, ielūkojoties izrādes programmiņā, manas cerības dzirdēt Zani Dombrovsku saruka līdz 50%, jo uz katru lomu bija vismaz 2 aktieri, kuri to varētu tēlot. Kā jau Mērfijam tas ierasts, Zane Dombrovska uz skatuves šovakar nekāpa. Līdz ar to varētu padomāt, ka biju vīlies, tomēr arī šis pieņēmums ir kļūdains. Pēc izrādes ne tikai nebiju vīlies, bet pat varētu teikt, ka galveno varoņu (Ievas Kerēvicas un Artūra Šingireja (plašākai publikai pazīstams kā Dons)) vokālais sniegums un arī pati mūzika bija labāka nekā biju gaidījis.

Izrāde bija par narkomāniju - īsti un patiesi. Kopumā jāsaka, ka izrāde bija diezgan šīzīga, tomēr, ņemot vērā centrālo tēmu, tādai tai arī bija jābūt. Mans novērtējums būs tāds - tas, kas man šajā izrādē bija svarīgākais, t.i. mūzika, man ļoti patika, bet pašā izrādē es nebiju vīlies. Es esmu runājis!

Idiotu pilna pasaule


Tā gribas teikt pēc filmas "Crash" (2004) noskatīšanās. Tas nav attiecināms uz visām šīs filmas situācijām, bet uz vairākām gan. Diemžēl šoreiz nevar teikt, ka "tā jau notiek tikai filmās". Tā notiek arī dzīvē, un par to reizēm uznāk dusma.

Patiesības labad jāsaka, ka šajā filmā cilvēki piedzīvo arī dažas pozitīvas atklāsmes.


PAPILDINĀJUMS. Šis ieraksts tapa vēl filmas skatīšanās laikā, bet filmas nobeigumā skan lieliska dziesma ar atbilstošiem notikumiem pašā filmā. Šeit arī pievienoju šo filmas daļu.

svētdiena, 2008. gada 6. janvāris

Citāts

"Viss notiks tā, kā ieplānots un ja nē, vai gan ir vērts par to satraukties?"
/Jānis Polis/

piektdiena, 2008. gada 4. janvāris

Brīnumu pasaule

Pasaules radītāja darbi un domas ir apbrīnojami un neizdibināmi. Brīnumi un pārsteigumi, ar kuriem tādā vai savādākā veidā sastopamies savas dzīves laikā, ir kaut kas fantastisks. Viņš nav radījis ideālu cilvēku, taču tā vietā viņš kompleksainam cilvēkam ir devis apbrīnojamu balsi,


citam cilvēkam, kurš piedzimis bez rokām un kājām, devis neiedomājamu garīgo spēku saņemties un dzīvot,



un tā šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Zinu, ka to nevar attiecināt uz visiem gadījumiem, tomēr pēc šādiem manis minētajiem un neminētajiem piemēriem gribas teikt - kā zinādams! Kā zinādams kas kuram cilvēkam ir nepieciešams, vai varbūt ko kurš ir pelnījis vai nākotnē nopelnīs. Uzzinot par jauniem šādiem gadījumiem, cilvēkiem vai citādiem brīnumiem, arī pašam rodas lielāka pārliecība par saviem spēkiem, kā arī vēlme padarīt pasauli labāku. Izklausās pēc skaļa teiciena, bet ziniet, ka pasauli mēs spējam glābt katrs savā veidā, cits ar lielākiem darbiem cits pavisam maziņiem, taču ne mazāk svarīgiem.

trešdiena, 2008. gada 2. janvāris

Labas idejas

Nereti guļot gultā īsi pirms aizmigšanas prātā iešaujas labas domas/idejas. Tā notika arī vakar. Nākamreiz mēģināšu to pierakstīt, lai zinātu šo labo domu arī nākamajā rītā.