Īsi un vienkārši no attēlu arhīviem

...

There's nothing I ask. There are just some things I wish for.

Something she said

Without thinking. Without even trying to understand. I instantly believed her.

Noklusējums

Vai ir atšķirība starp patiesības nepateikšanu un melošanu? Tehniski, protams - atšķirība ir milzīga! Bet kā ir pēc būtības? Meli varbūt nosit šo stāstu no pareizās takas. Meli nav šī stāsta pirmavots un pamatdoma. Noklusēšana ir. Mirkļa pārdomas. Viennozīmīgas atbildes nav. Situācijas ir dažādas. Iemeslu ir miljons. Un tomēr...

Varbūt izklausās mazliet par spēcīgu, bet, ja zinu, ka kādam man ir ko teikt (reizēm to var just), bet tas paliek nepateikts, tad es to sāku uztvert nedaudz personīgi. Kā neuzticību man. Gandrīz vai necieņu. Nezinu, tāda sajūta sāk veidoties.

The globe

I think I saw it again.

It's always weird, cause you're left wondering. Nothing is for sure. Nothing is carved in stone. With these things you just have to go with your gut.

After.

Reizēm iedomājos - vai varēju kaut ko izdarīt labāk? Vai varēju izvairīties no kādām sekām? Droši vien, ka jā, bet tas vairs nav būtiski. Situācijas identiski neatkārtojas. Arī sekas ne. Vienkārši ir jātiek galā/jāsamierinās ar sekām. Un viss.

There's just one thing that's important - after whatever has been done or has happened, you still must be sure that you did the right thing..

Toughest moments?

Ja tā padomā, iespējams, mūsu dzīvju grūtākie brīži ir labākais, kas ar mums ir noticis.

P.S. Tiem, kas šo vēl lasa - par šo, iepriekšējām un nākamajām domām, kuras esmu rakstījis šajā blogā, lūdzu, nedomājiet manā kontekstā (uz kādiem notikumiem vai cilvēkiem es to attiecinu vai neattiecinu), bet gan lasiet tās kā vispārīgas idejas/domas, kas varētu attiekties arī uz jums, jūsu dzīvi.
Otherwise, you're just missing the point...