Gods būt latvietim!

It kā jau viņi izdarīja tikai(?)/tieši to, kas viņiem bija jādara, tomēr tieši šādu cilvēku dēļ man ir gods, ka esmu latvietis.

What are we like?

People are weird people.

Hmmm....

Hmm...

UPD: I just felt like writing something meaningless, however this post does indicate that lately I've been thinking about a bunch of unrelated yet essential (naturally!) things.

Joki

Trīs bērni rindiņā viens aiz otra brien pa kupenās iemītu taciņu. Pēkšņi vidējais no viņiem iesaucas: "Tas, kurš pirmais, ir pidarass!" *

Un vēl pasakiet, ka bērniem nav vislabākie joki pasaulē :)

*True story.

P.S. Un, ja jūs domājat, ka trīs bērnu virknē pirmais no otra gala ir pēdējais, tad jūs rūgti maldaties - tas ir otrais!

Zīmulis

Nē, nevis cilvēks, kas baigi "zīmējās", bet gluži ikdienišķs parastais zīmulis. Laiku pa laikam man uznāk tāda vēlme pēc kāda priekšmeta vai darbības, kas, lielākoties, nav nekādā ziņā īpaša. Un šovakar man gribās rakstīt ar zīmuli. Vienkāršu parasto zīmuli. Tā kā nosecināju, ka zīmuļa man nav, tad nekas cits neatliek kā vien doties uz veikalu pakaļ :)

Par domāšanu

Pirmo reizi jūtu, ka vajadzētu to, kas virsrakstā, bet tīrā laika trūkuma dēļ nespēju. Vajadzētu arī parunāties ar vienu gudru cilvēku, bet attālums liedz. Labi, ka mūsdienās attālums nav šķērslis. Vēl tikai jāizdomā, ko pajautāt ... un kādas atbildes man ir nepieciešamas ...

Apņemšanās

Ir. Viena un vēl viena.

P.S. Laimīgu jauno gadu, mani laimīgie lasītāji! :)