Mans šodienas sasniegums - esmu secinājis, ka man ļoti patīk lietus.
Jau nedēļas nogalē, apbraukājot Latvijas dzeltenzaļsarkanās āres, iecēlu rudeni par skaistāko gadalaiku. Tagad varu pateikt, ka tā krāsainība nav vienīgais bonuss. Otrs lielais rudens pluss ir lietus. Iespējams, ka 22 gadi ir pārāk ilgs laiks, lai saprastu, ka Tev kaut kas patīk, bet no otras puses ticu, ka ir daudz cilvēku, kuri to arī 22 gadu laikā nesaprot. Un pat, ja es tāds esmu vienīgais visā pasaulē, man vienalga ir prieks! Citiem tas varētu likties bišķi crazy, bet man ļoti patīk vēlā lietainā vakarā izslēgt istabā gaismu, nolikt pie loga krēslu, apsēsties tajā pret nedaudz pavērtu logu, nolikt kājas uz palodzes, un klausīties un skatīties kā līst. Pavisam savādākas sajūtas māc, kad Tu stipra lietus laikā ilgstoši vai ne tik ilgstoši atrodies ārā, bet ko nu par to.
Ir vēl milzum daudz lietu, kas man dzīvē patīk. Interesanti, ko darīt ar lietām, kas Tev patiešām ļoti patīk un kuras gribētos tikai sev, bet tai pat laikā apzinies, ka šo patiku ir radījuši nepareizie iemesli. Zinu, ka manā gadījumā nekas nemainīsies. Nu vismaz tuvākajā laikā ne, bet mans gadījums arī nav tas smagākais :)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru