Es šodien smaidu un smaidīšu. Negaidīti esmu saņēmis ārkārtīgi priecīgu vēsti. Cik nu negaidīts prieks var būt, jo vienmēr to saņemam ar atplestām rokām. Kā mans bračka teica: "Drīz Tu paliksi neglābjami vecs!" Jā, savā ziņā viņam taisnība, bet šai gadījumā man nav ne vismazāko iebildumu - drīz pasaulē nāks cilvēciņš, kas mani sauks par savu onkuli :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru