Dzīves gruži

1) Jāizlasa I. Ziedoņa "Epifānijas", iepatikās viņa teksti.

"Teikt vai neteikt, ka tevi.. Un jā.. Varbūt pat ļoti."

2) Būs kaut kad jāaizbrauc uz zemāk redzamo vietu. Izskatās iedvesmojošiespaidīgi. Tā ir Indija.


Varbūt vēl kas, ko atcerēšos nākamreiz.

P.S. Gaidu pavasari!

Probably

Sometimes "probably" sounds better than the most assuring "yes!" you could ever wish for.

"I am Sam" (2001)

Saw it. Loved it.

Keep this in mind!

Šodien tā pa nopietnam sāku lietot Google Chrome un Google RSS reader, kurā netīšām uzgāju šo attēlu:

Kāmis

Es zināju, ka viņš eksistē!!!

Paldies Tev! :)

"Dear John" (2010)

Filma laba. Sižets standarta, bet tai pat laikā ne tik ļoti standarta. Kaut kas vairāk no dzīves. Manu akmeni iekustināja.

7,6/10.

Happy

Šī un citi labumi atrodami spokos (arī šeit, šeit un šeit).

The Blind Side (2009)

Reizi pa seniem laikiem noskatīta laba, iedvesmojoša un pozitīva filma - The Blind Side. Ir redzētas pēdējā laikā labas filmas, ir redzētas pozitīvas, bet visi trīs kritēriji kopā gan ne. So, great stuff :)

A mental image

Sometimes all you wanna do is sit on the top of a hill with a view over the city and listen to some great music. The best setting for clearing ones' mind and figuring out what's what.

Awesomeness

Do you ever try to google awesome things? Probably not. Usually that's not something people ever do. However, I just did and this is what came up under "awesome picture".

Hey, awesome-you, have a wonderful day!

Right now

Craving for new adventures!

Īsi un vienkārši no attēlu arhīviem

Iespējams

Iespējams, ka viens no lielajiem uzdevumiem dzīvē ir mācīties piedot.

Piedot, jo ik dienas vēlreiz pārliecinos, ka ideālu cilvēku pasaulē nav.

Un nē, nekas nav noticis.

Sajūtu sprādziens

Sevī jūtu tik milzīgu potenciālu. Tik ārprātīgu vēlmi un varēšanu kādu mīlēt un padarīt tik laimīgu, cik vien tas iespējams. Dīvaini. Dzīvē šo visu kaut kas aiztur. Tā kā kaut kur vienīgā izeja būtu ar spundi aizbāzta. Nezinu vai varbūt man vienkārši neveicas ar cilvēkiem? Vai manī pašā kaut kas attur? Brīžam tāpēc jūku prātā. Uzvedos un jūtos dīvaini. Kaut kas te nav īsti riktīgi. Briest kaut kas ļoti labs. Sajūtu sprādziens.

I felt..

Nupat noskatījos filmu Marley & me. Man kā suņu mīļotājam jāsaka, ka tas bija touching story to say the least. Tā nav izcila filma ar baigo māksliniecisko vērtību, bet atšķirībā no lielākās daļas pārējo pēdējā laikā redzēto filmu šī spēja noturēt manu uzmanību visu filmas laiku. Tā galu galā bija laba filma un tur bija Mārlijs!

I felt again..

Mana Eiropas karte

Šodien Ievai uznāca iedvesma izveidot karti, atzīmējot vietas, kurās ir pabūts. Attiecīgā iedvesma piemeklēja arī mani. Mana karte pašlaik izskatās šādi:

Cenšoties atcerēties visas pilsētas no pirmā Eirotripa uznāca arī šaušalīgi spēcīga vēlme vēlreiz pabūt līdzīgā Eirotripā. Sažņaudzam īkšķus un let's hope for the best!

P.S. Kartē redzami arī mani vājie punkti, t.i. Z un D-Amerika, Āfrika, Āzija, Austrālija un abi poli. Izklausās paveicams darbiņš! :)

Rudens jestrais, izšķiestās dienas un solis uz priekšu

Tātad par rudeni. Brauciens daļēji izdevās. Uz Siguldu gan nebiju/-ām, bet rudens tripā devāmies uz Tērveti un Spokaiņiem. Paālējāmies, izstaigājāmies, apmaldījāmies. Viss kā nākas.

Šodien kārtējā diezgan nelietderīgi izšķiestā diena. Rīt būs labāk. Tagad laiku pa laikam mēdzu iedomāties par iespējamo pavasara scenāriju. Būtu forši, ja viss izdotos.

Es izšķiežu savu dzīvi - par to man ļoti žēl. Liekas, ka man ir nepieciešams kāds cilvēks, kas to pamainītu. Kas pamainītu mani. Nevis tāpēc, ka es to nespētu, bet tāpēc, ka tā nav paredzēts. Sasodīts, nē, visticamākais, ka tas ir tikai kārtējais attaisnojums, kas dzimis manā galvā. Mans dzīvesstils ir kaut kas pārāk liels, lai es pats to spētu mainīt. Trūkst motivācijas. Lūk, tā ir problēmas būtība - motivācijas trūkums. Bezdarbība (manā gadījumā daļēji relatīva) notrulina dzīvi, zūd motivācija, viss paliek aizvien pelēkāks.

Es pārāk bieži padodos. Lai tiktu uz priekšu ir jāuzkāpj arī uz mazākajiem pakāpieniem. Skaidrs. Nupat šis tas palika skaidrs. Ir jāsāk teikt "Jā". Viens neliels solis uz priekšu ir atrasts, atliek meklēt nākošo!

Dienas sajūta

Šodien bija tāda sajūta, ka labākais ko šajā dienā varētu izdarīt ir samest mugursomās pāris pirmās nepieciešamības lietas, paņemt pasi, iekāpt lidmašīnā un aizlidot uz tālāko pasaules kaktu. Tā tiešām likās/liekas laba ideja. Nekas ar mani šodien nenotika. Tā vairāk ir tāda ilgstoša ideja vai vēlme - sauciet to kā gribat. Iemesls? Vispārīgs nogurums? Vēlme kardināli pamainīt savu dzīvi? Vēlme no kaut kā aizbēgt un kaut kam panākt pretī? Pa druskai no visa tā, droši vien.

P.S. Protams, ka mugursomu es nesakārtoju un arī pase vēl tikai top, bet ideja joprojām ir dzīva.

My sassy girl (2008)

Destiny is the bridge you build to the one you love.

~ 15 min. vēlāk

Even when destiny really wants to accomplish something they cannot do it alone. You still have to go to that restaurant, you still have to show up, you still have to build the bridge to the one you love...

Svētki - rudens un ziemas

Pagājušo otrdien, staigājot pa Galeriju Centrs, es pirmo reizi šogad sajutu Ziemassvētkus. Es tos parasti sajūtu agrāk nekā citi, taču šis pat priekš manis varētu būt rekords :) . 9. septembris. Šķiet, ka iemesls bija gaisā valdošās smaržas, kas man atgādināja par Ziemassvētkiem.
Tikai nākamajā dienā braucot uz Ventspili sapratu, ka arī rudens strauji tuvojas ar visiem tā plusiem un mīnusiem. Tas, protams, kā gandrīz katru gadu radīja manī vēlmi rudens pilnbriedā apmeklēt Siguldu. Redzēsim vai šogad tas (beidzot) izdosies.