Par to, kas reizēm šķiet.

Reizēm šķiet, ka, lai kuru variantu arī Tu neizvēlētos, kādā brīdī Tu lielākā vai mazākā mērā savu izvēli nožēlosi. Vēl diezgan bieži mēdz šķist, ka kaut kas ir nokavēts, vai gluži vienkārši ir pagājis pārāk daudz laika.

Absolūts vakars

Nevar saprast, ko lai pieraksta no visām tām 100 000 domām, kas traucas man caur prātu. Pa vienu galu iekšā, un tik pat ātri arī ārā. Laikam jau vienkārši vajag sakārtot domas. Vienkārši? Nu labi, es atvainojos - šis vārds ir jāņem no tā teikuma ārā. Laikam jau vajag sakārtot domas.

Nu jā, jā bija gana interesants šis vakars. Nenoliedzu, ka reizēm es dramatizēju notikumu nozīmi/apmērus. Varbūt arī šoreiz, bet varbūt nē. Ir tāda dīvaina sajūta - manī sēž viena dusma tikai dusmoties ne uz vienu negribas. Un nevajag ar. Domāju, ka visticamākais šo dusmu aizmirsīšu un mēs visi dzīvosim tālāk. Lai skan Metallica - Nothing else matters .

Par dzīves vienkāršību. Pirmkārt, es negribu, lai tas ko rakstīšu izklausītos pēc sūdzības, jo tāda tā noteikti nebūs. Gribu teikt, ka redzu veidu kā dzīve varētu būt tik ļoti daudz vienkāršāka. Liekas, ka viss ir nevajadzīgi sarežģīts. Jāatzīst, ka šim faktam ir arī labs attaisnojums - ja dzīve būtu tik vienkārša, cik tā spēj būt, tad dzīvot būtu diezgan garlaicīgi. Tātad viss ir kārtībā.

Nu traki vien vārd sakot. Traki.

Bez nosaukuma

Jā, taisnība. Diezgan bieži mums apkārt esošie cilvēki nosaka dažādus mūsu mijiedarbības aspektus, piem., kā uzrunāt otru cilvēku un kā pret viņu attiekties. Taču pavisam noteikti tas tā nav vienmēr. Tu vari izlikties, ka neko nespēj ietekmēt un ierauties stūrī. Dari kā zini, bet es zinu, ka ietekmēt var un vajag. Pēdējais laiks sākt vadīt savu dzīvi nevis ļauties plūsmai. Pietiks!

Grāmata

Pamodos. Lasu materiālus bakalaura darbam. Snieg sniegs. Klausos Moby - Love should. Nevis tāpēc, ka "love", bet tāpēc, ka "should". Sviests.

Liekas, ka vajadzētu uzrakstīt grāmatu par savu dzīvi. Nevis priekš citiem, bet priekš sevis. Nevis tāpēc, lai kaut ko pierādītu, bet tāpēc, lai izlasītu. Es pats. Un tāpēc, lai varētu kārtīgi šo dzīvi no malas izpētīt. Traka, traka pasaule. Katrs jau mēs esam savādāki, un katram savi trakumi, bet līdz galam iedziļinamies mēs tikai savās dzīvēs. Un tā tam jābūt - nelien citu dzīvēs, kamēr savējo neesi sakārtojis.


Pabeidzu Poteru. Bibliotēka nestrādā. Lieldienas tuvojas. Kļūdas tiek pielaistas un svētki svinēti. Nekas nestāv uz vietas.

Step up 2

"Life is too short to be anybody else."

Nekavē

.. - tas ir apnicīgi! Un šajā gadījumā es nerunāju par tikšanos vai ko tamlīdzīgu, bet gan par dzīves mēroga notikumiem. Runāju no personīgās pieredzes - not cool. Taču, cerams, viss vēl nav galā.

P.S. Tikai es pats saprotu par ko ir šis ieraksts :)

Mirkļa domas

Iedomājos, ka cilvēkam laikam jābūt līdz zināmai pakāpei naivam, lai tas būtu/varētu būt atklāts. Iespējams, ka Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji ir sirsnīgāki. Neesmu tur bijis, galvot nevaru. "Canadians are such a nice people" citāts ar lielisku intonāciju /by Thomas Schmit/. Ja paskatās uz augšu, tad labāk domājās. Ir stulbi, kad Tu gribi dot, bet nav kas ņem. Bieži vien došana ir arī nedaudz egoistiska rīcība (tāda ir arī iepriekšējā teikumā minētā došana). Jaunu rindkopu veidošana ir ļoti nelietderīga rīcība. Tā ļauj mums liet ūdeni, tā vietā, lai radītu veselu rindkopu ar labām idejām (tik labām uz cik labām vien katrs no mums ir spējīgs).