Laiks

Ja godīgi, tad es nezinu, kas būtu tas, kas man pašlaik varētu palīdzēt. Kaut kas tāds, ko es pats varētu izraisīt vai veicināt. Nezinu. Laikam šis laiks vienkārši ir jāizdzīvo.

Kliedziens

Gribas iziet ārā un kliegt. Ir jādabū ārā tas, kas iekšā sakrājies.

Uzdevums

Rīt jāaiziet pastaigā. Jāizvēdina galva. Jo vajag.

Punkts

Mani kaut kas lēnām grauž no iekšpuses. Liekas, ka lēnām jūku prātā. Ne tajā labajā veidā. (Ne)zinu kāpēc.

Problēmas un to loma

Par problēmām. Šaubu nav - tās ir visiem, taču katram savas. Dažādas pēc sava rakstura un pakāpes, bet nonetheless visiem. Šīs problēmas kalpo par attaisnojumu un arī izskaidro vairākas lietas, kuras mēs (tai skaitā arī es) ikdienā daram.

No vienas puses tas ir slikti, bet tai pašā laikā, šķiet, ka man tās pat ir nepieciešamas. Man vajag pārdzīvojumus, to radītās pārdomas un izrietošos secinājumus. Tāds nu es esmu - tāds ir daļējais manas attīstības pamats.

Rudens jestrais, izšķiestās dienas un solis uz priekšu

Tātad par rudeni. Brauciens daļēji izdevās. Uz Siguldu gan nebiju/-ām, bet rudens tripā devāmies uz Tērveti un Spokaiņiem. Paālējāmies, izstaigājāmies, apmaldījāmies. Viss kā nākas.

Šodien kārtējā diezgan nelietderīgi izšķiestā diena. Rīt būs labāk. Tagad laiku pa laikam mēdzu iedomāties par iespējamo pavasara scenāriju. Būtu forši, ja viss izdotos.

Es izšķiežu savu dzīvi - par to man ļoti žēl. Liekas, ka man ir nepieciešams kāds cilvēks, kas to pamainītu. Kas pamainītu mani. Nevis tāpēc, ka es to nespētu, bet tāpēc, ka tā nav paredzēts. Sasodīts, nē, visticamākais, ka tas ir tikai kārtējais attaisnojums, kas dzimis manā galvā. Mans dzīvesstils ir kaut kas pārāk liels, lai es pats to spētu mainīt. Trūkst motivācijas. Lūk, tā ir problēmas būtība - motivācijas trūkums. Bezdarbība (manā gadījumā daļēji relatīva) notrulina dzīvi, zūd motivācija, viss paliek aizvien pelēkāks.

Es pārāk bieži padodos. Lai tiktu uz priekšu ir jāuzkāpj arī uz mazākajiem pakāpieniem. Skaidrs. Nupat šis tas palika skaidrs. Ir jāsāk teikt "Jā". Viens neliels solis uz priekšu ir atrasts, atliek meklēt nākošo!

Krustceles

Reizēm, stāvot krustcelēs, nav skaidrs kurp tālāk doties. Vienalga vai izvēle ir starp diviem vai desmit ceļiem. Situācija ir vienlīdz grūta. Nesen lasīju, ka, ja cilvēks nezin ko vēlās, tad dabūs to, kas paliks pāri. Man laikam ir ļoti labas cerības dabūt to, kas paliks pāri. Šobrīd savu neizlēmību iekšēji attaisnoju ar nevēlēšanos kādu sāpināt, taču ļoti labi apzinos, ka tas ir tikai attaisnojums, turklāt nepatiess. Patiesība ir tāda, ka vēlos iet pa abiem ceļiem, un tādēļ palieku stāvam krustcelēs. Muļķīgi. No otras puses abos ceļos pastāv zināmi ierobežojumi, kas man it kā neļauj doties tālāk, taču zinu, ka arī tie ir tikai izdevīgi attaisnojumi, lai dabūtu to, kas paliek pāri... Ticu, ka reiz es došos tālāk pa īsto ceļu, jo ir cilvēks, kuru vēlos padarīt ļoti laimīgu.