Tukša telpa

Nezinu kā tas ir cietiem, bet man ir ļoti noderīgi vismaz 1-2 stundas dienā pavadīt pilnīgā vienatnē vēlams svešā un pēc iespējas tukšākā (no lietām) telpā. Pašlaik to daru, jo tā man ir visvieglāk koncentrēties bakalaura darba rakstīšanai, bet tas arī ļoti palīdz sakārtot sevi. Ne ātri, bet tomēr. Kad visas tavas lietas un draugi ir kaut kur citur, tad ir vieglāk paskatīties uz sevi no malas, izvērtēt aktuālās lietas un problēmas. Ai laik!

Ļoti labs sākums.

Visos ziņojumos, sarunās un citur es eju tikai vienīgi uz riņķi. Meklēju pareizās atbildes uz pareizajiem jautājumiem. Riņķošana no malas izskatās slikti, bet patiesībā norāda tikai uz mērķtiecību. Tas nav daudz, bet tas ir ļoti labs sākums. Ir laiks turpinājumam..

Par labiem cilvēkiem un maldīgām pārliecībām

Ir cilvēki, kas ir pārāk labi, labsirdīgi un izpalīdzīgi priekš šīs pasaules. Viņiem dzīvē ir nepieciešams kāds cilvēks, kas tos zināmā mērā un veidā pasargā no negatīvajām dzīves darbībām. Gribās ticēt, ka dzīve šiem labajiem cilvēkiem nepaliek parādā, piešķirot šādus "aizstāvjus".

Rakstot iepriekšējos teikumus, sapratu, ka, iespējams, es nesaprotu šo labo cilvēku domāšanu un uzskatus. Ļoti iespējams. Labi! Labi ir saprast, ka neko neesi sapratis. Labi tāpēc, ka Tu nedzīvo tālāk ar maldīgu pārliecību, ka visu esi sapratis.

Reižu ierobežojums

Filmām ir tāds limits, cik reizes katru no tām drīkst skatīties līdz tā pilnīgi apnīk. Daudzām filmām šis skaitlis ir mazāks par 1, vēl vairāk filmām tas ir vienāds ar viens. Tagad prātā nāk divas filmas, kurām šis skaitlis ir ievērojami lielāks. "A walk to remember" esmu redzējis jau kādas reizes 5, 6 vai 7. Līdzīgus ciparus par šīs filmas skatīšanos esmu dzirdējis vēl no vairākiem cilvēkiem. Šķiet, ka es savu limitu esmu sasniedzis, jo vairāk to filmu skatīties negribās. Taču iemesls, kādēļ top šis raksts ir otra filma - "Pearl harbour". Nu pat skanēja lieliska dziesma no šīs filmas skaņu celiņa un līdz ar to radās neliela vēlme atkal noskatīties pašu filmu. Varbūt, ka tā arī kaut kad būs jāizdara..

Katram..

Katram savi mērķi. Katram savas vēlmes. Katram savas iespējas, un katram sava sirds... Nekas no tā nav saskaņots. Ne pasaules ietvaros, nedz arī divatā vienam pret otru. Bet sakārtot vajag. Un vēl ir daudz dažādu ierobežojumu, bet kam gan tas ir izdevīgi? Mums! Tādēļ, ka reiz, kad beidzot izdodas atrast, sakārtot un izvēlēties, gandarījums ir daudzkārt lielāks nekā tas varēja būt. Paldies, to arī gribēju uzzināt. Tagad atkal Dixie Chicks plēš sirdi no krūtīm ārā ar savu dziesmu Top of the world. Interesanti vai viņa pati apzinās cik smeldzoša ir viņas balss?

Loģiskā sistēma

Pasaule nepieder tiem, kuri ņuņņājas un padodās pie pirmās iespējas. Lai cīņā uzvarētu, ir jāpaņem rokās ierocis. Lai sasniegtu mērķi, uz to ir jāiet. Tā ir iestrādāta dzīves sistēma. Secīga. Loģiska. Pareiza. Ievēro to un visa pasaule būs Tavās rokās. Aiziet!

Apnikums

Jūtu, ka atkal ir nepieciešams parunāties ar kādu gudru un atklātu cilvēku, jo mana dzīve pašlaik ļoti līdzinās miskastei. Man patīk izmantot frāzi "radošais haoss", taču šajā haosā no radošuma nav ne smakas. Diemžēl. Tātad ir jāsakārto, bet pats to nespēju. Nezinu pie kā ķerties, ko savā dzīvē mainīt un kā. Iespējams, ka no malas viss ir labāk redzams.

Man vispār laiku pa laikam uznāk tāds dzīves apnikums, kad sajūtu vajadzību kaut ko lielākā vai mazākā mērā pamainīt. Reizēm kaut ko daru lietas labā, bet citkārt šis dvēseles stāvoklis pāriet pats no sevis. Redzēsim. Tūlīt iešu gulēt. Rīt sakopošu visas savas iedvesmas paliekas, un mēģināšu tās pēc iespējas rezultatīvāk ieguldīt bakalaura darba tapšanā, jo tas ir darāmo darbu sarakstā pašā augšā (turklāt vēl ar mirgojošo izsaukuma zīmi).

Ar labu nakti un ticību gaišākai nākotnei!