sestdiena, 2008. gada 19. jūlijs

Manas saprāta robežas

Bieži vien kad gribas ko pateikt, kad gribas nodot kādu "vēstījumu", rodas problēmas ar izteikšanās veidu. Visi uzskati par lietām katram cilvēkam ir subjektīvi un tāpēc pastāv iespējamība, ka tie nesakritīs ar citu cilvēku uzskatiem. Ja es pasaku, ka dzīvē reizēm (iespējams, pat bieži) ir vēlams būt trakam, BET tas viss ir jādara/ tā jāuzvedās "saprāta robežās", tad nu rodas jautājums kāds nu kuram ir tas saprāts, un ko, galu galā, es domāju ar "saprāta robežām". Es nedomāju konservatīvā cilvēka saprāta robežas. To sakot, es domāju brīvā un gribošā cilvēka saprāta robežas. Ir jāsaprot, ka dzīve ir jāprot dzīvot un ka tas nebūt nav vienkārši. Ir jāprot tai tikt līdzi, un paņemt no tās maksimumu, jo tieši tik daudz tā vēlas mums dot!

P.S. Iespraužu 101. svecīti manā ziņojumu tortē!

Nav komentāru: