Manas vienīgās lasītājas prātā reiz radās skaista doma/ divrinde, kura man lika aizdomāties:
Ja nemainītos gadalaiki, varbūt mēs tā arī nepamanītu, kā paiet gads?
Lēnām izsmaržo vēl viena vasara.
M.E. /A.K.A. M.R./
Nekad uz gadalaikiem netiku skatījies no šāda skatu punkta, taču tiklīdz izlasīju šīs rindas sapratu, ka taisnība viņai ir. Gadalaiki ir tādi kā četri lieli vārti mūsu dzīvēs, kuriem mums laiku pa laikam ir jāiziet cauri gribam to vai nē. Ir diezgan daudz cilvēku, kuri pa šiem vārtiem iziet nemaz neapskatoties apkārt. Nepaskatoties, kas paliek aiz tiem un kas tos sagaida. Labākajā gadījumā tie kādu vakaru, sēžot pie TV, sajūt, ka istabā palicis vēsāks un, dodoties pēc siltajām vilnas zeķēm, secina, ka "drīz laikam pieslēgs apkuri".
Bet ir arī otra cilvēku grupa, kuri ar dalītām jūtām sagaida gadalaiku miju. Vieniem žēl, ka nokusis sniegs un sniega dēlis būs "jāiemarinē" līdz nākamajai ziemai, bet otri priecājas, ka pienācis rudens un jau plāno, kad varētu aizšmaukt uz Siguldu pavārtīties kādā krāsainā rudens lapu kaudzē. Starp gadalaikiem mums katram ir savs favorīts. Jā, mums, jo arī es sevi iedalu šajā otrajā cilvēku grupā. Galvenais ir nepalikt vienaldzīgam. Galvenais ir dzīvot. Pie dzīves ir jāpiedomā, taču ja Tu vēlēsies, lai Tev tā būtu, tad tā Tev arī būs, un nekāds darbs vai mācības to Tev neatņems. Viss ir Tavās rokās un prātā :)
Šodien pēc darba svaigā gaisā arī ieraudzīju skaistu kļavas lapu kaudzi. Gribējās tur ielekt un kārtīgi izvārtīties, bet es sakautrējos. Nekas, nākamreiz. Vārti vēl ir atvērti..
Ja nemainītos gadalaiki, varbūt mēs tā arī nepamanītu, kā paiet gads?
Lēnām izsmaržo vēl viena vasara.
M.E. /A.K.A. M.R./
Nekad uz gadalaikiem netiku skatījies no šāda skatu punkta, taču tiklīdz izlasīju šīs rindas sapratu, ka taisnība viņai ir. Gadalaiki ir tādi kā četri lieli vārti mūsu dzīvēs, kuriem mums laiku pa laikam ir jāiziet cauri gribam to vai nē. Ir diezgan daudz cilvēku, kuri pa šiem vārtiem iziet nemaz neapskatoties apkārt. Nepaskatoties, kas paliek aiz tiem un kas tos sagaida. Labākajā gadījumā tie kādu vakaru, sēžot pie TV, sajūt, ka istabā palicis vēsāks un, dodoties pēc siltajām vilnas zeķēm, secina, ka "drīz laikam pieslēgs apkuri".
Bet ir arī otra cilvēku grupa, kuri ar dalītām jūtām sagaida gadalaiku miju. Vieniem žēl, ka nokusis sniegs un sniega dēlis būs "jāiemarinē" līdz nākamajai ziemai, bet otri priecājas, ka pienācis rudens un jau plāno, kad varētu aizšmaukt uz Siguldu pavārtīties kādā krāsainā rudens lapu kaudzē. Starp gadalaikiem mums katram ir savs favorīts. Jā, mums, jo arī es sevi iedalu šajā otrajā cilvēku grupā. Galvenais ir nepalikt vienaldzīgam. Galvenais ir dzīvot. Pie dzīves ir jāpiedomā, taču ja Tu vēlēsies, lai Tev tā būtu, tad tā Tev arī būs, un nekāds darbs vai mācības to Tev neatņems. Viss ir Tavās rokās un prātā :)
Šodien pēc darba svaigā gaisā arī ieraudzīju skaistu kļavas lapu kaudzi. Gribējās tur ielekt un kārtīgi izvārtīties, bet es sakautrējos. Nekas, nākamreiz. Vārti vēl ir atvērti..
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru