Adata

Tā nu šovakar esmu atgriezies no sava kultūras vakara, t.i. biju uz teātra izrādi "Adata" Latvijas Nacionālajā teātrī. Uzreiz jāsaka, ka šo izrādi vēlējos redzēt, jo tika solīts, ka šajā muzikālajā drāmā dziedās arī Zane Dombrovska. Īsi pirms izrādes, ielūkojoties izrādes programmiņā, manas cerības dzirdēt Zani Dombrovsku saruka līdz 50%, jo uz katru lomu bija vismaz 2 aktieri, kuri to varētu tēlot. Kā jau Mērfijam tas ierasts, Zane Dombrovska uz skatuves šovakar nekāpa. Līdz ar to varētu padomāt, ka biju vīlies, tomēr arī šis pieņēmums ir kļūdains. Pēc izrādes ne tikai nebiju vīlies, bet pat varētu teikt, ka galveno varoņu (Ievas Kerēvicas un Artūra Šingireja (plašākai publikai pazīstams kā Dons)) vokālais sniegums un arī pati mūzika bija labāka nekā biju gaidījis.

Izrāde bija par narkomāniju - īsti un patiesi. Kopumā jāsaka, ka izrāde bija diezgan šīzīga, tomēr, ņemot vērā centrālo tēmu, tādai tai arī bija jābūt. Mans novērtējums būs tāds - tas, kas man šajā izrādē bija svarīgākais, t.i. mūzika, man ļoti patika, bet pašā izrādē es nebiju vīlies. Es esmu runājis!