Minimālisma stilā ieturēta depresija

Neliete pa sētas durvīm ir iezagusies manī. Nekas traks jau nav noticis, tomēr pēc kārtējās esošās situācijas novērtēšanas un baiļu par ātri skrienošo laiku apzināšanas prātā atgriežas domas par joprojām dzīvē iztrūkstošajām lietām un cilvēkiem. Ir jāsaņemas vai vienkārši jāsagaida rīts, tomēr arī neviens no šiem variantiem neko radikāli neizmainīs. Tik ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies uz pareizo pusi, bet pagaidām nekā. Jāgaida ir, jo neko citu lietas labā pagaidām darīt nevaru - ceļš ir jāredz, lai varētu pa to iet.