otrdiena, 2008. gada 3. jūnijs

Moondance [August Rush OST]

Šodien vēl skarbāk nekā iepriekš pār mani nāca kāda apjausma. Sāpīgi tas bija tikai man. Man ir žēl divu lietu - 1) ka nespēju priecāties par to, ko šodien sapratu, un, protams, 2) par to, ka sāp. Ņemot vērā manu reizēm egoistisko būtību, man vairāk žēl otrā fakta.

Tagad, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, zinu, ka sirdssāpes ir pārejošas. Tai pat laikā, zinu arī to, ka vismaz sākumposmā nevēlos, lai tās pārietu. Dzīves notikumu cikliskā atkārtošanās mani vienreiz nobeigs. Manī ir tāda paradoksāla sajūta - es pārmetu sev to, ka ir slikti just to, ko patreiz jūtu. "Patreiz" arī ir tāds īslaicīgs vārds. Taču zinu, ka pie noteiktiem apstākļiem šo vārdu labrāt aizvietotu daudz ilglaicīgāki aizstājēji.

Tu man nesen jautāji, kāpēc es dzeru (tad, kad es to daru). Nosaucu pāris iemeslus, kuri bija patiesi. Bet ir arī vēl viens iemesls - lai remdētu savu sāpi. Vismaz uz vienu vakaru. Arī šovakar..

Moondance


Teikumu loģiskā saikne ir nesvarīga, tāpēc šajā rakstā tā nav ievērota. Arī sāpju iemesls un citi fakti apzināti nav definēti.

Nav komentāru: