Vakar noskatījos "Hachiko: A dog's story", kas izplēsa sirdi no krūtīm. 9 acis no 10. Taču tā man lika atcerēties par kādu citu tikpat lielisku, jau kādu laiku atpakaļ redzētu suņu filmu - "Marley and me" - kādu zelta citātu tajā: "A dog doesn't care if your rich or poor, clever or dull, smart or dumb. Give him your heart and he'll give you his. How many people can you say that about?"
Līdz ar Ziemassvētkiem un jaungada svinībām, tas ir klāt - laiks, kad uzlikt punktus uz "i" un radīt jaunus "i". Kā jau ierasts, Ziemassvētkus aizvadu ģimenes lokā. Šoreiz mājās pavadītais laiks radījis jaunu jeb varbūt atsaucis atmiņā veco atklāsmi - nenovērtēju to, kas man ir, bet man taču ir tik daudz! Ir jācenšas to neaizmirst katru atlikušās dzīves dienu. Jā, protams, ir lietas, kas pietrūkst, bet tādas ir visiem un tāda ir cilvēka daba, kas liek priekšplānā izvirzīt trūkumus un negatīvās lietas nevis novērtēt to, kas Tev ir šeit un šobrīd.
Es izjūtu žēlumu, par to kā dzīve "jāj" kādu man zināmu cilvēku. Bet patiesībā tādu cilvēku noteikti ir miljoniem. Žēl ir gan tāpēc, ka pašam personīgi ir skumji noskatīties, gan arī tāpēc, ka pasaule būtu vēl tik daudz foršāka, ja šis cilvēks staigātu pa pasauli laimīgs un nesadragāts. Īsti pamatota, skaidrojoša iemesla šādām situācijām nav. Tik vien kā visaptverošais skaidrojums - tāda ir dzīve! Kontrastiem pilna tā ir. Nav laba bez ļauna. Nav prieka bez skumjām. Nav ziemas bez vasaras. Un tā tālāk un tā joprojām. Ja kontrastu nebūtu, tad miegs nebūtu tik salds, zāle nebūtu tik zaļa un saule arī nespīdētu ne tuvu tik spoži. Laikam esošā pasaules kārtība papildināta ar ticību un sapņiem par ko labāku ir veiksmīgākais pasaules modelis. Nonetheless, žēl.
Visbeidzot, par tiem jaunajiem "i". Daudzi cilvēki vīpsnā par gadu miju kā atskaites punktu un brīdi, kad uzsākt jaunas apņemšanās, bet man vienalga. Es katru gadu kaut ko apņemos un cik iespējams cenšos arī šīs apņemšanās pildīt. Tātad nākamais gads: 1)atsākt regulāri lasīt grāmatas (kādreiz ļoti daudz lasīju, tagad praktiski nemaz); 2)trennažieru zāles apmeklēšana (nav ko slinkot); 3)uzsākt kādu jaunu aktīvo hobiju jeb k-kāda veida izglītošanos (pagaidām vēl precīzi nezinu, ko šis punkts nozīmē, bet tad, kad atradīšu, tad sapratīšu); Tuvāko dienu laikā šis vēl varētu tikt papildināts... Vēl arī tādas vispārīgākas apņemšanās uz nākamo gadu: 1)ceļot (Oslo & Krs - noteikti, Farēru salas?, vismaz vēl viens, optimālā variantā divi galamērķi); 2)nopietni pieķerties "Dzīves pierakstiem"; 3)ieteicams, ja atrodas laiks, nauda un sakrīt arī pārējie apstākļi, apmeklēt kādu lielu ļoti labu koncertu (ideālā variantā Sigur Ros jeb Jonsi, taču derēs arī U2, Stings, Coldplay) *4)sagatavot sarakstu "101 things to do in 1001 days" Arī šeit - TO BE CONTINUED...
Every other day life suprises me. It reveals its truths in ways and through situations I could never imagine. And that's what's so great about it. You never stop learning..
First and foremost drinking is bad for your health. However, it does have some advantages. The things people say (sometimes also do) while drunk come from the bottom of the heart. The essential (sometimes) mind blowing truth. For a person like me, among other things it allows me to feel and be aware of what I actually keep inside my heart. It's crazy how effectively I'm able to misguide myself...
Unreasonable anger sometimes grows inside me. It borders with ridiculous jealousy and these feelings are directed towards a certain group of people, if I'm allowed to categorize people. Anyhow, these feelings aren't based on any real reason whatsoever. We're all allowed to choose our own way of living life. I'm just not like 80% (and, actually, most likely considerably more) people and that somehow makes me feel like being in a disadvantageous position.
Regardless of the paragraph above, this was a good day and a good week. And it's just gonna get better!
P.S. Greetings to my most recent follower! Hopefully you'll find smth revealing, meaningful or, at least, useful here. I treasure all 9 of you (the followers of my blog) and also the ones I'm not aware of/that haven't registered as followers. Out of pure curiousity I'd like to ask a question to those followers which I'm not familiar with in any way - what made you follow this blog? Answers are welcome, don't be shy! :)
Ir jūtams, ka Z. Mauriņa bija diezgan labi izpratusi dzīvi.
"Desmit baušļus esmu uzrakstījusi uz savas sirds tāfeles zinādama, ka jauns ieskats, jauna apņemšanās, stingrs lēmums var brīvi ievirzīt jaunās sliedēs. Neizšķiršanās samīda dvēseles dārzu. Diemžēl pareizs ieskats vēl nenozīmē pareizi izdarītu darbu, bet rīcības sākumā ir doma. Tādēļ sev katru dienu atkārtoju:
1) Jāveido māja. Konkrēta māja ātri uzceļama, bet iekšpasaule nav gatava pērkama, kas to nepārtraukti neveido, tas drīz sabrūk drupās.
2) Nav jābeidz brīnīties. Kam dzīvība, mīlestība un nāve nav brīnums, vēl neaprakts jau miris. 3) Jātic un jāuzticas. Tik tici, un tu dzīvosi, kas šaubās, aiziet bojā - neuzticēšanās nozāģē dzīvības saknes. Labāk desmit reizes pievilties nekā nevienam un nekam neticēt.
4) Negaidi no ābeles čiekurus un no egles ābolus. Pārmetumu krusa sasit ābolus ābelē un čiekurus eglē. Katram stādam, katram radījumam tiesības uz savu vienreizību.
5) Nesaisties ar cilvēku, ja nevari panest viņa kļūdas.
6) Spriežot par cilvēku, atceries viņa dāvātos līksmības brīžus.
7) Novēli savam līdzgaitniekam vienpatības stundas, īslaicīgas šķiršanās saglabā tuvību.
8) Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un iedrīkstēties. Nepatīkamas lietas jānokārto no paša rīta, tīkamas - jātaupa vakaram, lai netīksme ātri beigtos un prieka iecere ilgtu.
9) Miesas bads mazāk bīstams nekā gara bads. Pat atlēts sabrūk, ja dvēsele zaudējusi savu centru.
10) Dzīvo tā, it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā. Nāves ieslēgti, nezinām, kad tā mūs pieņems savā varā.Kas prieku vairo, kalpo Dievam."
Dažas manas domas nonāk bezsakarīgā, savtīgā strupceļā un tas pats attiecas uz sajūtām. Kaut kas ir jāmaina, tikai īsti nezinu kā. Dzēst tās arī nav tik vienkārši un nevis dēļ standarta izteiciena - "tas nav tik vienkārši". Sviests, moving on.
I guess I've tried that and, yes - it didn't solve anything. Yet every single day somewhere deep inside I wish to do that again. Run beyond the horizon. For indefinite amount of time it makes you feel like you've succeeded..
Kam man skaistāku dzīvi, ja man ir labi tāpat Domas nemaina cilvēki, bet gadi, kā saka Man nevajag tos zelta kalnus, to pludmali Miami Gribu lielu māju, blakus meiteni arī Gribu divus mazus bērnus, puiku un meiteni Gribu kaimiņus, kuri katru rītu sveicina Gribu izkāpt uz balkona un ieelpot gaisu Tas ir tik skaisti, āāi Gribu sēdēt savā mašīnā un dzert alu Gribu peldēt pāri horizontam, tālu, tālu Tas ir viss, ko es lūdzu, tu tak saproti, brāl No pašas bērnības pusplikiem pazaudēt prātu Esmu reālists saknēs un palikšu tāds Varbūt savas dzīves laikā es satikšu kādu Ar kuru parunāties, iedzert un paklusēt Bet līdz tam, kamēr jauni, varam patusēt
Kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir Es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi Es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz Es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt
Kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir Es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi Es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz Es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt
Es gribu pamosties kopā ar sauli un gaismu Gribu pamosties blakus viņai, tā ir laime Man tiešām nevajag naudu un tās dārglietas Jo vislielākā bagātība ir maniem vārdiem Es varu veltīt viņai saulrietu un zvaignes Es varu staigāt pa mākoņiem taisni Es varu pacelt viņu rokās un aiznest Tur, kur mūžīgā gaisma, āāi Jebkuram mirklim es ziedošu smagu darbu Es varu nomirt un reinkarnēt savu karmu Gribu visu, ko man dzīve dod un vairāk Gribu būt blakus brīdī, kad viss mainās Būt blakus tajā brīdī, kad piedzims bērni Gribu uzvilkt viņai gredzenu, jo tas ir svēti Gribu palīdzēt Dievam un piedot grēkus Gribu atdot visu tiem, kuriem pietrūkst spēka
Kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir Es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi Es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz Es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt
Kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir Es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi Es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz Es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt
Dejo - kā neviens tevi neredzētu Dziedi - kā neviens Tevi nedzirdētu Mīli - kā nekad nebūtu sāpju Dzīvo - it kā visu vēl varētu glābt
Dejo - kā neviens tevi neredzētu Dziedi - kā neviens Tevi nedzirdētu Mīli - kā nekad nebūtu sāpju Dzīvo - it kā visu vēl varētu glābt
Kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir Es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi Es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz Es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt
Kam man dzīvot skaistāk, ja es mīlu kā ir Es mīlu dzīvot skaistāk, es mīlu ar sirdi Es baudu visu, ko es redzu un redzu es daudz Es varu palikt tepat, man nav vērts nekur braukt
Tukums. Draugi. Klaģis. Sapulces. Lekšana no laipiņas. Putas, daudz putas. Pastaiga 1,5 h garumā ar basām kājām cauri Tukumam. Ballīte, ballīte un vēlreiz ballīte.
Šodien guvu divas atziņas, un, ja būtu spēks, tad pārdomātu šodien notikušo. Taču spēka nav, tāpēc pl. 5:31 saku arlabunakti. Šodien es dzīvoju vienkārši tā... ne par ko nedomājot...
Sometimes I wish I had secret superpowers. I don't want to be able to fly. I don't want to see through walls. I "just" want to be able to fix what needs to be fixed. To be able to give the things that people deserve to have. Justice is the key.
Pilns prāts ar domām, ilgām un vēlmēm. Gribās kaut ko no tā šeit ierakstīt, bet nav laika, lai tās sakopotu loģiskos teikumos. Rīt agri jāceļās un jādodas pozitīvās brīvdienās!
Bet par domām, ilgām un vēlmēm....par tām kādā citā lieliskā vasaras vakarā. Lai jums izdevusies nedēļas nogale!
A couple of weeks ago I set a task for myself. I wanted to learn to enjoy rain more. I've always liked watching thunderstorms raging outside, while I'm inside. But I wanted to be able to enjoy rain while I'm outside and not bother about becoming soaking wet. Why? It's hard to explain. I guess simply because it's great. And I'm not talking about some chilly autumn evening rain. I'm talking about summer rain. I made this resolution in Crimea, while... guess what, the rain was pouring down on me. And from that moment on I started to feel a gradual change. We were hiding from rain even though most of us were soaking wet already. I went "outside" away from the cover of souvenir booths and looked at the sky. It was a great feeling. A while later we simply ignored the rain and did a bunch of fun bullshit. Now we fast forward to today. I was at the beach today. Today I hoped it would start to rain. No, not just rain. I wished it would start pouring down. It/I wasn't hot at that moment. I just missed the feeling..
Resolution fulfilled, job well done!
"Our fingerprints don't fade from the lives we touch."
It's a great feeling to see a good friend shine from happiness. It's a great feeling to care about a friend without any limits. It's tough to see a friend needing help and not knowing how to help them. All of this I felt today.
Do you ever wonder whether you have taken a wrong turn in your life? I do. Just now. Don't have any particular moment on my mind. Just generally wondering. And if I or somebody else has, is it possible to get back on the "right way" in the next crossroads? Just wondering..
If a mistake (or a series of mistakes) has been made in the beginning, it's at least twice as hard to correct them later on.
Solutions. 1) Don't make mistakes. (If you are a human, it's unreal, I know. Even the best of us make mistakes.) 2) Correct the mistake as soon as possible (as soon as you've realised it). 3) Accept the fact that it will be at least twice as hard to correct the mistake later, if you have missed the best possible time for doing that.
P.S. Mistake = not necessarily something bad or faulty. P.P.S. Apart from counting the lessons of life, the numeration doesn't hold any additional meaning. It is not in any way connected with the significance of the lessons. P.P.P.S. Looking forward to meeting a friend!
My white sheet of paper appeared in the form of a million clouds. Raising above the clouds was all I needed to get back on track. This is just the first step, yet it is said that it is the hardest to make.
Klausos, Buz Luhrmann - Wear sunscreen, lasu citātus no Vinnija Pūka un domāju, ka Vinnijs Pūks un Mazais Princis ir divas pasaulē ģeniālākās grāmatas. Ideāla kombinācija.
Lately I've lost the track of my life. Some things have come to an end and new ones just haven't begun yet. I'm lacking a goal that would drive me forward again. But I'm not gonna pick one just because I need it. I'll pick/search for/find the kind of goal that makes sense for me. I'm just not sure where and how to begin the search, yet recently I found my first clue on the internet:
"To find out where you want to go, you have to find out first where you are."
I find (yes, present tense ;) ) a lot truth in that sentence. So I guess me, my thoughts and a white sheet of paper is the first step. We'll see how that works out.
Pēdējās dienas mēdzu paklīst pa Iron & Wine muzikālo daiļradi. Pāris labumus (neskaitot iepriekš zināmās viņu dziesmas) arī atradu. "Naked as we came" gan man labāk iet pie sirds Kina Grannis izpildījumā:
Iron & Wine - Boy with a coin:
Un visbeidzot arī diezgan lieliskā "Upward over the mountain":
At some point in your life you must go all-in. Victories are rewarding. Losses are painful. But regardless of the result you get know what life actually feels like.
I used to feel uncertain and unconfident with matters that I couldn't affect (control?). Often those were actions of other people. Now, I can't even control myself. So, what do I do now? Pray for time to help me out once again.
"I was bruised and battered And I couldn't tell what I felt I was unrecognizable to myself Saw my reflection in a window I didn't know my own face..."
Ladies and Gentlemen of the class of ’99 If I could offer you only one tip for the future, sunscreen would be it. The long term benefits of sunscreen have been proved by scientists whereas the rest of my advice has no basis more reliable than my own meandering experience…I will dispense this advice now.
Enjoy the power and beauty of your youth; oh nevermind; you will not understand the power and beauty of your youth until they have faded. But trust me, in 20 years you’ll look back at photos of yourself and recall in a way you can’t grasp now how much possibility lay before you and how fabulous you really looked….You’re not as fat as you imagine.
Don’t worry about the future; or worry, but know that worrying is as effective as trying to solve an algebra equation by chewing bubblegum. The real troubles in your life are apt to be things that never crossed your worried mind; the kind that blindside you at 4pm on some idle Tuesday.
Do one thing everyday that scares you
Sing
Don’t be reckless with other people’s hearts, don’t put up with people who are reckless with yours.
Floss
Don’t waste your time on jealousy; sometimes you’re ahead, sometimes you’re behind…the race is long, and in the end, it’s only with yourself.
Remember the compliments you receive, forget the insults; if you succeed in doing this, tell me how.
Keep your old love letters, throw away your old bank statements.
Stretch
Don’t feel guilty if you don’t know what you want to do with your life…the most interesting people I know didn’t know at 22 what they wanted to do with their lives, some of the most interesting 40 year olds I know still don’t.
Get plenty of calcium.
Be kind to your knees, you’ll miss them when they’re gone.
Maybe you’ll marry, maybe you won’t, maybe you’ll have children,maybe you won’t, maybe you’ll divorce at 40, maybe you’ll dance the funky chicken on your 75th wedding anniversary…what ever you do, don’t congratulate yourself too much or berate yourself either – your choices are half chance, so are everybody else’s. Enjoy your body, use it every way you can…don’t be afraid of it, or what other people think of it, it’s the greatest instrument you’ll ever own..
Dance…even if you have nowhere to do it but in your own living room.
Read the directions, even if you don’t follow them.
Do NOT read beauty magazines, they will only make you feel ugly.
Get to know your parents, you never know when they’ll be gone for good.
Be nice to your siblings; they are the best link to your past and the people most likely to stick with you in the future.
Understand that friends come and go,but for the precious few you should hold on. Work hard to bridge the gaps in geography and lifestyle because the older you get, the more you need the people you knew when you were young.
Live in New York City once, but leave before it makes you hard; live in Northern California once, but leave before it makes you soft.
Travel.
Accept certain inalienable truths, prices will rise, politicians will philander, you too will get old, and when you do you’ll fantasize that when you were young prices were reasonable, politicians were noble and children respected their elders.
Respect your elders.
Don’t expect anyone else to support you. Maybe you have a trust fund, maybe you have a wealthy spouse; but you never know when either one might run out.
Don’t mess too much with your hair, or by the time you're 40, it will look 85.
Be careful whose advice you buy, but, be patient with those who supply it. Advice is a form of nostalgia, dispensing it is a way of fishing the past from the disposal, wiping it off, painting over the ugly parts and recycling it for more than it’s worth.
UPD: I just felt like writing something meaningless, however this post does indicate that lately I've been thinking about a bunch of unrelated yet essential (naturally!) things.
Nē, nevis cilvēks, kas baigi "zīmējās", bet gluži ikdienišķs parastais zīmulis. Laiku pa laikam man uznāk tāda vēlme pēc kāda priekšmeta vai darbības, kas, lielākoties, nav nekādā ziņā īpaša. Un šovakar man gribās rakstīt ar zīmuli. Vienkāršu parasto zīmuli. Tā kā nosecināju, ka zīmuļa man nav, tad nekas cits neatliek kā vien doties uz veikalu pakaļ :)
Pirmo reizi jūtu, ka vajadzētu to, kas virsrakstā, bet tīrā laika trūkuma dēļ nespēju. Vajadzētu arī parunāties ar vienu gudru cilvēku, bet attālums liedz. Labi, ka mūsdienās attālums nav šķērslis. Vēl tikai jāizdomā, ko pajautāt ... un kādas atbildes man ir nepieciešamas ...
Ziņas
