otrdiena, 2007. gada 18. decembris

Patīkamais šoks

Šis stāsts ir jāsāk ar to, ko man nozīmē mūzika. Tai manā dzīvē ir ļoti liela nozīme. Mūzika man ir kā vēl viens draugs - esam kopā gan kad ir labi, gan kad ir slikti. Tā manī ir raisījusi ļoti daudz pozitīvu emociju.
Šovakar biju uz "VeA Gada balva 2007" mēģinājumu un tā ietvaros pirmo reizi dzirdēju kā dzied Ilze Treilība (tikai šovakar arī uzzināju, ka viņa vispār dzied). Tas, ko es dzirdēju, vienā vārdā ir raksturojams - wooow! Tas bija vienkārši fantastiski. Savā dzīvē esmu piedzīvojis lielākus un mazākus pārsteigumus, bet viņas dziedājums mani iespaidoja tik ļoti, ka to jau varētu saukt par šoku. Neko tādu līdz šim vēl piedzīvojis nebiju. Tomēr ko gan tur šokēties (izklausās it kā tas būtu kaut kas slikts), viņa vienkārši ir meitene ar apbrīnojamu talantu un man ir prieks, ka man ir tā iespēja dzīvajā dzirdēt viņas uzstāšanos. Tātad šis vakars ir aizvadīts ar lielu + zīmi!

Nav komentāru: