Ikdienā mūs uz visām pusēm velk un plēš dažādas vēlmes, iegribas un izaicinājumi. Mūsu dzīves iesākumā esam atkarīgi no vecākiem, taču laikam ejot mēs kļūstam pieauguši, patstāvīgi (-āki) un daudz aktīvāk sākam izvēlēties savas dzīves pagriezienus (kurus iepriekš, vairāk vai mazāk mūsu vietā, izvēlējās mūsu vecāki). Katram šis vecums var nedaudz atšķirties, tomēr brīdī, kad mūs sāk uzskatīt par pieaugušiem mēs zaudējam savu atbalsta punktu. Atbalsta punkts ir cilvēks vai cilvēku grupa ar kuru mums vienmēr ir jārēķinās kā ar daļu no sevis. Tas ir līdzīgi kā akmenī grebts vārds, kurš šajā akmenī ir, bija un būs. Protams, tajā brīdī ģimene nekur nepazūd. Gluži vienkārši mēs iegūstam brīvību, lai izvēlētos savu nākotni, jaunu ģimeni un citas būtiskās lietas. Nezinu, ko tieši ar šo gribēju pateikt, ja nu vienīgi to, ka esmu sapratis, ka pašlaik ir mans dzīves posms bez atbalsta punkta..
Ziņas
2 komentāri:
Hmm. Kurš ir autors?
Ierakstīt komentāru