svētdiena, 2008. gada 25. maijs

Un kam.

Tātad. Sāksim visu kas sakrājies no viena gala. Pirms divām dienām veiksmīgi, t.i. 3 minūtes pirms nodošanas termiņa beigām, nodevu savu pēdējā laika lielāko rūpju bērnu un savas dzīves visgudrāko tekstu, ko vien esmu radījis - savu bakalaura darbu. Tagad, pēc pāris vidēja izmēra, un dažādu notikumu svinībām, ir tāda dīvaina sajūta. Vairs nav nepārtraukti jādomā, cik lappuses šodien jāuzraksta, cikos veras vaļā bibliotēka un līdz cikiem šonakt mācīties. Vienkārši sēžu gultā un kūkoju :) . Nu labi, es ceru, domāju un ticu, ka šis periods neviksies ilgi, bet pēc tik intensīva darba perioda sajūta tiešām ir dīvaina.
Secondly. Esmu pārdomājis, apdomājis un izdomājis šo to, un tagad atkal ir brīdis, kad man vienā ziņā viss ir skaidrs par sevi. Nezinu kā un ko lai pasaka. Un kam. It kā esmu jau saņēmis padomu no cilvēka, kam es uzticos, taču joprojām neesmu pārliecināts, ka tā būtu pareiza rīcība. Iespējams, ka vienkārši vēlos, lai viss notiktu pats no sevis. We'll see..
Treškārt, beidzot ir laiks arī noskatīties kādu filmu un šajā sarakstā pirmā ir "August Rush". Pressing play... :)

Nav komentāru: