Nebīstieties!

Es laikam esmu pilns ar bailēm no visa kā, jo nupat šeit uzrakstīju nelielu rakstiņu par bailēm, un tad sapratu, ka tieši par šādu tēmu jau reiz esmu rakstījis (tas gan bija iekš draugiem.lv). Nav jau tā, ka tā man būtu kaut kāda problēma, vienkārši es laikam skatos pārāk tālu nākotnē un bīstos no nezināmā. Lai tas nezināmais paliek savā vietā un es palikšu savējā un darīšu to ko sirds vēlas!

Gadi - jaunais un vecais

Ir otrdiena, 25. decembris - pirmie Ziemassvētki, pulkstenis skaita 21. stundas 55. minūti. Un tagad, tik tuvu kā nevienu citu reizi šogad ir jaunā gada pienākšana. Šis apstāklis man jau 23. reizi šīs dzīves laikā liek atskatīties uz iepriekšējo gadu un to novērtēt. Es saku, ka tas ir labs padevies. Labāks par daudziem citiem gadiem. Daudz kas noticis, daudz kas piedzīvots. Kad šogad pirmo reizi tā paskatījos atpakaļ uz gadu kopumā, es jutos pārsteigts par vienu faktu. Kaut kādā neiedomājamā veidā man ir izdevies piepildīt savu apņemšanos. Tādas man bija pat divas - viena vispārīgāka un viena personiskāka. Piepildījis esmu abas. To vispārīgo varbūt nemaz arī nebija tik grūti piepildīt, bet ir liels prieks, ka izdevies piepildīt arī to otru apņemšanos. Pats pat īsti neapjaušu kā man tas izdevies, bet tas laikam ir viens no tiem brīnumiem par kuriem cilvēki runā. Ir iespējams arī papildināt šo apņemšanos ar noteiktu rīcību nākotnē (nākamajā gadā), un to es arī darīšu. Nezinu gan vai to arī var saukt par apņemšanos, bet ja es apņemos to censties izdarīt, tad laikam jau var. Tā nu aizvadītā gada panākumu iedvesmots arī šogad kaut ko (vēl papildus iepriekš minētajai) apņemšos, un ticu, ka man to arī izdosies piepildīt!

Priecīgus un laimīgu!

Patīkamais šoks

Šis stāsts ir jāsāk ar to, ko man nozīmē mūzika. Tai manā dzīvē ir ļoti liela nozīme. Mūzika man ir kā vēl viens draugs - esam kopā gan kad ir labi, gan kad ir slikti. Tā manī ir raisījusi ļoti daudz pozitīvu emociju.
Šovakar biju uz "VeA Gada balva 2007" mēģinājumu un tā ietvaros pirmo reizi dzirdēju kā dzied Ilze Treilība (tikai šovakar arī uzzināju, ka viņa vispār dzied). Tas, ko es dzirdēju, vienā vārdā ir raksturojams - wooow! Tas bija vienkārši fantastiski. Savā dzīvē esmu piedzīvojis lielākus un mazākus pārsteigumus, bet viņas dziedājums mani iespaidoja tik ļoti, ka to jau varētu saukt par šoku. Neko tādu līdz šim vēl piedzīvojis nebiju. Tomēr ko gan tur šokēties (izklausās it kā tas būtu kaut kas slikts), viņa vienkārši ir meitene ar apbrīnojamu talantu un man ir prieks, ka man ir tā iespēja dzīvajā dzirdēt viņas uzstāšanos. Tātad šis vakars ir aizvadīts ar lielu + zīmi!

Jerry Maguire (1996) - Zelta citāts

If heart is empty, mind does not matter.

The Holiday (2006)

Nupat, liekas, jau 3. reizi skatījos šo filmu. Pirmo reizi to redzēju diezgan sen, bet laikam tā pavirši, jo no tās skatīšanās reizes nekādas emocijas īsti neatceros. Otrajā reizē to rādīja kino vakarā, kurā apzināti nejauši biju ieklīdis, un kādu 1/2 H to paskatījos. Un visbeidzot pienāca šodiena. Kādas atsauksmes? Ņemot vērā, ka man jau tās romantiskās filmas patīk, teikšu, ka filma ir ļoti laba. Turklāt darbība filmā norisinās Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kas tikai palielina manu patiku. Ļoti patika arī mūzika, it īpaši divas Frou Frou dziesmas (Let go un Just for now), kuras no vienas puses asociējās ar aktīvu un enerģisku notikumu norisi, tomēr tās ļoti labi iederējās mierīgajā filmas atmosfērā.
Dodu 9 acis un vietu manā romantisko filmu TOP 3.

Decembris

Šajā mēnesī daudz viskautkas jādara, darīju, daru un darīšu. Domāt domāšu maz, un rakstīt varbūt vispār nerakstīšu. Jārūpējas par nākotni!

Par pasakām

Laikam jau es vēljoprojām spēju dzīvot pasakā. Ticība nav zudusi un tas ir labi. Ir cilvēki, kuri stiprina manu ticību. Ir svarīgi saprast, ka starp filmām un pasakām ir atšķirība. Ticiet vai ne, bet, manuprāt, ja iespēja, ka dzīvē notiks tā kā filmās, ir 1%, tad iespēja, ka kaut kas notiks tā kā pasakā ir 25 %, ja pat ne lielāka. Bez filmām var iztikt, bet pasakas ir vajadzīgas!

Sevis pārbaudīšana

Esmu nonācis pie kārtējā secinājuma. Laikam ir pienācis laiks sevi pārbaudīt vientulībā. Ne tik daudz pārbaudīt attiecības (lai gan arī šo aspektu nevar izslēgt), bet, galvenokārt, pārbaudīt sevi. Cik stiprs esmu (vai esmu palicis stiprāks?) psiholoģiski. Šis secinājums pat nav nekāds manu pārdomu rezultāts. Drīzāk jau aizvadītā laika un notikušo piedzīvojumu iznākums. Ņemot vērā, ka vispār esmu tāds nedaudz dīvains frukts, tad šāda sevis pārbaudīšana nav nekas neparasts. Protams, tam nāks klāt arī piedzīvojumi, pieredze (atkal jālieto šis banālais vārds) un citi labumi, kas tikai palielina manu pārliecību, ka tā tam ir jānotiek. Ļoti iespējams, ka tā arī būs viena no dzīves lielajām/svarīgajām robežām. Līdzīgi kā pāriešana no vidusskolas uz augstskolu - jauni cilvēki, jauni apstākļi un notikumi. Lielākā atšķirība no iepriekšējās robežas ir tāda, ka šoreiz esmu pārliecināts, ka daļa pašreiz man svarīgo cilvēku šķērsos šo robežu kopā ar mani.